понедельник, 30 августа 2021 г.

51. Afekta politizācija

 


 

   2022.gada 1.oktobrī būs 14.Saeimas vēlēšanas. Pēcpadomju Latvijā pirms katrām parlamenta vēlēšanām tiek dibinātas jaunas partijas. Tā tas ir arī tagad - 2021.gadā. Gadu pirms vēlēšanām informācija ir par piecām jaunām partijām: “Stabilitātei!”, “Likums un kārtība” (t.s. Gobzema kabatas partija), “Republika” (t.s. Dombrovska un Ģirģena kabatas partija), “Boikota partija”, “Latvija pirmajā vietā” (t.s. Šlesera kabatas partija). Kā parasti, jauno partiju nosaukumi ir atsevišķa amizanta tēma. Tiekamies ar partiju dibinātāju politoloģisko nekompetenci. Aizvadītajos 30 gados šajā ziņā nekas nav mainījies. Medijos ir bijušas publikācijas par partiju nosaukumu un programmu tradīcijām Rietumu civilizācijā. Taču publikācijas ir atstātas bez ievērības.

   Latvijā partiju nosaukuma izvēle greizi saskan ar Rietumu pieeju politiskās organizācijas dibināšanā. Rietumu civilizācijā politisko partiju vēsture nav pārāk sena. Politisko partiju dibināšana galvenokārt sākās tikai XIX gadsimtā. Taču pats svarīgākais ir tas, ka joprojām darbojas tolaik dibinātās partijas, nodrošinot politisko ideju un politiskās platformas turpināšanos. Tas attiecīgajā valstī ir milzīgs garants politiskās dzīves stabilitātei un lieliska skola tautas valstiskā talanta pilnveidošanā.

  Tā, piemēram, Lielbritānijā joprojām aktīvi darbojas Konservatīvā partija (1870), ASV darbojas Demokrātiskā partija (1828) un Republikāņu partija (1854), Kanādā - Konservatīvā partija (tās sākums ir Liberāli konservatīvā partija, 1854), Vācijā - Sociāldemokrātiskā partija (1863), Šveicē - Sociāldemokrātiskā partija (1888), Zviedrijā - Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (1889).

   Rietumu civilizācijā politiskās partijas nosaukums tradicionāli atspoguļo attiecīgās organizācijas politiski konceptuālo orientāciju. Tātad arī noteiktu politisko ideoloģiju. Šajā ziņā ir viens ļoti būtisks moments. Politiski konceptuālo orientāciju skaits un tādējādi arī politisko ideoloģiju skaits jebkurā vēsturiskajā laikmetā un tajā skaitā XIX, XX, XXI gadsimtā nemēdz būt liels. Katrā vēsturiskajā laikmetā funkcionē (dominē) tikai dažas (2-3) politiski konceptuālās orientācijas. Un tas, lūk, būtiski atsaucas uz politisko partiju skaitu; respektīvi, arī politisko partiju skaits attiecīgajā laikmetā nevar būt liels, jo politisko partiju skaitu savdabīgi limitē politiski konceptuālo orientāciju skaits. Ja ir tikai dažas (2-3) politiski konceptuālās orientācijas, tad arī politisko partiju skaits būs adekvāts ( 2-3 partijas). Tāpēc Rietumu valstīs politisko partiju skaits nekad nav bijis liels. Tādās politiski ļoti augstu attīstītās valstīs kā ASV un Lielbritānijā, kā zināms, politisko dzīvi nosaka tikai divas partijas. Tā tas turpinās jau trešo gadsimtu. XX un XXI gadsimtā svarīgākās politiski konceptuālās orientācijas ir sociālisms, fašisms, liberālisms, konservatīvisms. XXI gadsimtā veidojas globālisma politiski konceptuālā orientācija. Tās fani ir globālisma prozelīti. Viņi vēlas pārvaldīt cilvēci, izveidot pasaules valdību, inkluzīvo kapitālismu, realizēt “lielo pārlādēšanu”, cilvēci pakļaujot totālam vakcinārismam, digitālai kontrolei utt.

   Politiski konceptuālā orientācija atsaucas ne tikai uz partiju skaitu, bet arī uz partijas nosaukumu. Rietumu valstīs politiskās partijas nosaukumā parasti atspoguļojas attiecīgā politiski konceptuālā orientācija. Rietumu valstīs vienmēr ņem vērā politiskās partijas un politiskās varas galveno jēgu. Proti, politiskajai partijai un politiskajai varai obligāti ir jābalstās uz noteiktu politiski konceptuālo orientāciju (idejām, ideāliem, vērtībām). Skaidrs, ka Latvijas politiskajā biezputrā uzvārītais partiju skaits un partiju nosaukumi uzskatāmi atsedz tautas niecīgo politisko kvalitāti un politiskās kultūras zemo līmeni. Nav vajadzīgs atkārtot, kas un kāpēc pēcpadomju Latvijā dibina politisko partiju. To visi zina. Mūsu partijām visbiežāk nav nekā kopēja ne ar vienu mūsdienu politiski konceptuālo orientāciju. Domāju, neaizšaušu garām, ja teikšu, ka mūsu partiju dibināšanas kaislīgākie maratonisti (šķēles, šleseri) nemaz nav spējīgi saprast par ko ir runa šajā tekstā, jo viņiem ir tikai viena „politiski konceptuālā orientācija”. Arī to visi zina.

   Faktiski Latvijas tauta, ja būtu gudrāka, varētu lepoties ar savām politiskajām tradīcijām. Mums ir 1904.gadā dibinātā Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP). Taču šī partija nekad nav iekļuvusi Saeimā. Izņēmums ir 7.Saeima, kad tika izveidota koalīcija „Latvijas Sociāldemokrātu apvienība” un no tās parlamentā ievēlēja 14 deputātus. Izskaidrojums LSDSP nepopularitātei manuprāt ir tikai viens – Latvijas tautas ļoti niecīgā politiskā kvalitāte un valstiskā talanta trūkums. LSDSP balstās uz noteiktu politisko ideoloģiju. Tā nav „kabatas partija”. Tā nav partija, kura ir safabricēta, lai kāds reptilis tiktu pie varas un ar varas apbruņojumu sargātu savus sazagtos un izblēdītos īpašumus. LSDSP biedri un līderi ir cilvēki, kuriem galvenais ir idejas, ideāli, vērtības, bet nevis savu naudas maku piestūķēšana. Taču pēcpadomju Latvijas tautai tādi cilvēki nekad nav patikuši. Latvijas tautai vissimpātiskākie vienmēr ir bijuši jaunzagļu reptiļi, vienoti vienotie servilie valsts nodevēji un saskanīgi saskaņotie savas mātes pārdevēji, lai tiktu pie valsts budžeta sadalīšanas.

   Mūsu neskaitāmo partiju uzskrūvētājiem nav viegli izdomāt nosaukumu savai organizācijai. Likums pieprasa oriģinalitāti. Nedrīkst būt partijas ar vienādiem nosaukumiem. Tāpēc partiju sarakstā atklājas ļoti radoša aina – mākslinieciski apskaužama talanta piemēri. Ja ir vēlēšanās skaļi pasmieties, tad ieteicams internetā palasīt Latvijas partiju nosaukumus. Jaunākās pērles ir “No sirds Latvijai”, “Gods kalpot Rīgai”, “Kustība “Par!””, “Pēdējā partija”, “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”, “Kam pieder valsts”, “Par cilvēcīgu Latviju”.

   Visjaunāko (2021.g.) partiju veidošanā ir saskatāma viena specifiska iezīme; proti, liela loma ir afekta stāvoklim. Tātad liela loma ir ļoti spēcīgam uzbudinājumam, kas saistīts ar niknumu, dusmām, naidu. Afekta stāvoklī ir nonākusi Latvijas sabiedrības liela daļa. Tā ir nikna uz Valsts prezidentu, parlamentu, valdību. Latvijā nekas nav normāli, labi, atzīstami. Nācijas tēvs ir visodiozākais prezidents Latvijas vēsturē. 13. Saeimā ir ievēlēti neadekvāti tipi, kuri ir veicinājuši debilitātes laikmeta iestāšanos. Premjers ir pilnīgs muļķis. Pandēmijas mēnešos valdība rīkojas antihumāni. Tā nacionāli noziedzīgi atbalsta globālisma prozelītu realizēto dehumanizāciju. No tā visvairāk cieš veselie cilvēki, kuri ir pakļauti diskriminācijai, cilvēka tiesību ignorēšanai, Satversmes 95.panta neievērošanai. Pandēmijas laikā par veselības aizsardzības ministru ieceļ klavieru mocītāju ar kvadrātveidīgu galvaskausu un latviešu politiskajā vēsturē visdebilākās partijas dibinātāja slavu.

   Afektēta ir gan partiju dibinātāju rīcība, gan viņu atbalstītāju rīcība. Partiju dibināšanu pārklāj afektācija. Tā ir divējāda – apzināti samākslota, manierīga, uzspēlēta un relatīvi patiesa, nesamākslota. No partiju dibinātājiem vieni savtīgi izmanto sabiedrības afekta stāvokli, bet vieni tā nedara.  

   No minētajām piecām visjaunākajām partijām relatīvi patiesi un nesamāksloti ir “Boikota partijas” dibinātāji. Viņi patiešām ir nikni. Taču šai partijai ir cita milzīga problēma, sākot jau ar nosaukumu.

   Vārds "boikots" ir svešvārds (no angļu boycott). Ar to raksturo atteikšanos piedalīties kādā pasākumā. Boikots ir vajadzīgs. Piem., nepieciešams boikotēt nācijas tēvu, nekur viņu neaicinot, nevienam neejot pie viņa, klusējot par viņu medijos. Bet vai tas ir iespējams latviešu sētā? Protams, nav iespējams. Nācijas tēva laizītāju skaits mērams miljonos. Vai "Boikota partija" kaut ko izmainīs? Vai boikotējoša politiskā organizācija ir latviešiem visvairāk vajadzīga pašlaik? Ja partijas galvenā misija ir boikotēt, tad tā ir izslēgta no jebkura konstruktīva vai destruktīva procesa. Tāda partija uz visu noskatās no malas un vajadzības gadījumā boikotē visu boikotēt nepieciešamo. Celtniecības vietā ir boikotēšana. Valstī ir nepieciešama kritika. Boikotēšana nav kritika. Galu galā arī kritiku var boikotēt.  

суббота, 28 августа 2021 г.

50. Zināšanu fragmenti (8)

 

Ø  ASV firmu vakcīnas ir reģistrētas valsts attiecīgajās iestādēs kā “eksperimentāli preparāti”. Tādā oficiālajā statusā vakcīnas tiek tirgotas pasaules valstīm. Pasaules iedzīvotāji tiek vakcinēti nevis ar īstām vakcīnām, bet eksperimentāliem preparātiem. Nedrīkst lietot jēdzienu “vakcīna”, jo runa nav par vakcīnām, bet eksperimentāliem izstrādājumiem. Cilvēces vēsturē pirmo reizi masveidā tiek pielietotas pseidovakcīnas, valstu valdībām manipulatīvi uzspiežot tās kā īstas vakcīnas, kuras ir klīniski pārbaudītas. Turklāt pseidovakcīnas tiek lietotas, lai realizētu obligāto vakcināciju. Saprotams, tā ir antihumāna pieeja, un tas ir noziegums. Īstas vakcīnas statuss ir iespējams ne ātrāk kā 2023.gadā, kaut gan arī šis laiks neatbilst tradicionālajiem nepieciešamajiem10-15 gadiem jaunās vakcīnas pārbaudei.

Ø  2021.gada 23.augustā ASV mediji informēja par “Pfizer/BionTech” vakcīnas statusa maiņu. Tā vairs oficiāli nav “eksperimentāls preparāts”, bet īsta vakcīna, kura ir sekmīgi pārbaudīta. Attiecīgās valsts iestādes doto lēmumu ļoti kritiski vērtē speciālisti, kuri ir informēti par minētās vakcīnas masveida negatīvo ietekmi uz veselību un mirstību. Acīmredzot vakcīnas oficiālā statusa maiņa ir adresēta tai sabiedrības daļai, kura nevēlas vakcinēties ar “eksperimentālu preparātu” un tagad vakcinēsies ar īstu vakcīnu. Statusa maiņa kalpo ASV valdības mērķim vakcinēt 80% no valsts iedzīvotājiem. Jāņem ir vērā, ka oficiālā statusa maiņa balstās nevis uz valsts vai kādas neitrālas institūcijasveikto vakcīnas pārbaudi, bet uz pašas firmas veikto pārbaudi. Valsts noticēja vakcīnas ražotājam, kura peļņa vakcīnas tirdzniecībā ir miljardiem dolāru.

Ø  Jaunākie koronavīrusa “SARS-CoV-2” pētījumi liecina, ka “COVID-19” ir galvenokārt asinsvadu slimība, bet nevis ar elpošanu saistīta slimība (respiratoriska slimība).

Ø  Vakcīnu mērķis ir organisma šūnu ģenētiskā modifikācija tādā veidā, lai tiktu sintezēti olbaltumvielu dzelkšņi, kuri ir galvenie slimības izraisītāji; dzelkšņi izraisa koagulāciju – procesu, kurā asinis no šķidruma pārvēršas gelā; vakcīnas ir dzelkšņu radītājas – vīrusa stimulētājas.

Ø  Pandēmija/parapandēmija veicināja jaunu jēdzienu rašanos; tādi jauni jēdzieni ir kovidizācija, vakcinārisms, personas datu digitalizācija, veselo cilvēku getoizācija, kovidtransformācija, kovidtransformātori.

Ø  Planetāro megaprocesu demiurgi un valdnieki kļūst farmakoloģijas monstri un informācijas tehnoloģiju monstri. Politiķi kļūst šo monstru kalpi. Kovidizācijas apoloģēti ir konformisma apsēstā birokrātija. Kovidizācijas kritiķi tiek momentā marginalizēti, dēmonizēti, pat ieslodzīti trako mājā. Viņu veselīgais instinkts, spontānā mentālā reakcija tiek ciniski izsmieta.

Ø  Kovidizācija, vakcinārisms, personas datu digitalizācija, veselo cilvēku getoizācija, kovidtransformācija, kovidtransformātori ir jākvalificē ar jēdzienu “ofensīva”, jo tā ir uzbrūkoša darbība, ļoti aktīva un pat agresīva kampaņa. Tā netiekas ar defensīvu darbību. Uz pasaules ir ofensīva bez defensīvas. Cilvēcē dominē relikts trulums, apātija, pagrimums, panīkums, demoralizēšanās, destrukcija – sairums, sabrukums. Visi dzīves segmemti saduras ar destruktīvu (postošu, ārdošu) izdarību.

Ø  Cilvēkos masveidā izzūd veselais saprāts, racionālisms, loģiskums, pašcieņa, cilvēciskais dvēseles smalkums, garīgums, inteliģentums, vienlīdzīga attieksme pret citiem, pilsoniskās intereses, politiskā griba saglabāt cilvēka tiesības un valsts suverenitāti, izstrādāt valsts, tautas, nācijas pastāvēšanas ideju un ideoloģiju.

     Acīmredzot veidojas Homo jauna suga bez Sapiens. Jaunajai sugai jau ir izdomāts nosaukums – postcilvēki. Tie mīl dažādus genderus, psihoterapiju, astroloģiju, pacifismu, bērnus no mēģenes, vīriešu dzimuma aizliegšanu, trešo dzimti, gaļas ēšanas aizliegšanu. Postcilvēki vēlas no sava ķermeņa kaut ko nogriezt, piešūt un atkal nogriezt un piešūt. Tas viss tiek darīts publiski, bez kauna un ar dzirkstošu patosu demons

пятница, 27 августа 2021 г.

49. Tautas un kariņkliķes brāļošanās

 


   Notikums ir nepatīkams, bet pretrunīgi zīmīgs. No vienas puses ir apliecināta latviešu tautas ģenētiski determinētā verdziskā paklausība, padevība, pašcieņas trūkums un vēsturiski tradicionālā odiozā pielīšana varai. No otras puses tiekamies ar valdošās kliķes veiklu manevru, kārtējo reizi savās interesēs izmantojot tautas jēlo, zemisko iedabu un politiskās gribas deficītu. Turklāt tas notiek sociāli saspringtos apstākļos. Manāmi ir palielinājusies tautas vienas daļas neapmierinātība ar valdību. Rīgā ir bijuši visplašākie protesti pēcpadomju gados. Protesti ir arī provincē. Medijos tiek ievietota informācija par nācijas tēva zemo reitingu, jo tik neizdevies Valsts prezidents Rīgas pilī ir pirmo reizi. Valdības politika pandēmijas sakarā ir debila, absurda, nacionāli kaitīga. Parapandēmija, vakcinārisms, kovidisms, dehumanizācija, digitālā getoizācija nav pieņemama tautas lielai daļai. Pret to tiek protestēts. Publiskota ir atziņa par ārstu noziedzību. Koronavīrusa pandēmijas sakarā vislielākie noziedznieki ir ārsti un medicīnas zinātņu pārstāvji. Politiķu vaina ir milzīga. Taču politiķi var nezināt, ko zina katrs indivīds ar medicīnisko izglītību. Un, lūk, viņi zina, ka atbilstoši imunoloģijas pamatlikumam cilvēkus nedrīkst vakcinēt infekcijas slimības uzliesmojuma laikā. Imunoloģijā ir tāds pamatlikums! Bet kas notiek Latvijā un citur! Vakcinācija notiek slimības uzliesmojuma laikā, pārkāpjot imunoloģijas pamatlikumu! Tas ir šausmīgi! Katrs ārsts taču acīmredzot zina par šo pamatlikumu! Kas notiek ar ārstiem, ja viņi ir spējīgi klusēt par tādu noziegumu. Vakcinācija, piemēram, pret gripu taču vienmēr ir notikusi pirms gripas uzsliesmojuma! Vai ārsti to ir aizmirsuši? Arī pret ērcēm nevakcinējas to uzliesmojuma laikā. Tas viss ir konkrēts iemesls turpināt protestēt pret kariņkliķes aplamo rīcību un ne soli neatkāpties no savām prasībām. Bet tā vietā ir notikusi atbaidoši nodevīga brāļošanās ar kariņkliķi, kura nav tik dumja, lai nesaprastu savas varas apdraudētību un nepieciešamību koķetēt ar tautu.

   Lūk, kāda nepatīkama ziņa ir medijos: “Šodien, 2021.gada 26.augustā notika Memoranda padomes ārkārtas sēde, kurā Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušo organizāciju lokam svinīgi pievienojās 49 organizācijas, kuras pārstāv ļoti dažādas jomas. Pirmo reizi (!?) no Ministru kabineta puses Memorandu parakstīja arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Ārkārtas sēdes laikā notika nevalstisko organizāciju saruna ar Ministru prezidentu, ar kuru tika apspriestas iespējas uzlabot pilsonisko dialogu. Memoranda parakstīšana nevalstiskajai organizācijai dod iespēju: piedalīties Memoranda padomes darbā – paust viedokli, iesaistoties dažādu nevalstiskajām organizācijām aktuālu jautājumu risināšanā; sekmēt sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm; izvirzīt kandidatūru balsojumā par Memoranda padomes nevalstisko organizāciju puses pārstāvjiem nākamajā darbības periodā no 2021.gada 1.novembra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Memoranda padomes vadītāja vietnieks, biedrības “Eiropas kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš iepazīstināja Ministru prezidentu ar jautājumiem, kas nevalstisko organizāciju ieskatā būtu risināmi pilsoniskā dialoga stiprināšanai, piemēram, par nevalstisko organizāciju kā partnera izmantošanu viltus ziņu izplatības mazināšanā, nepieciešamību finansiāli atbalstīt sabiedrības pārstāvju darbu dažādos formātos kā sabiedrības interešu aizstāvjiem un stiprināt organizētu interešu aizstāvību, kā arī ideju par demokrātijas māju attīstīšanu Latvijā. Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš augstu novērtēja nevalstisko organizāciju īstenoto darbu gan dažādu sabiedrības grupu interesēs, gan sadarbībā ar valsts pārvaldi, jo īpaši Covid-19 uzliesmojuma laikā, kad nevalstisko organizāciju pārstāvji aktīvi iesaistījās ar konstruktīviem priekšlikumiem visas sabiedrības interesēs. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešami aktīvi pilsoņi, aicinot nevalstiskās organizācijas paplašināt savu biedru skaitu, vienlaikus norādot, ka jāsekmē pārstāvniecību veidošanās.”

   Ko tas nozīmē? Par ko liecina memorands? Lūk, par ko tas liecina: "Memoranda padomes līdzpriekšsēdētājs, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš piebilda, ka memoranda padome un tās nodrošinātā informācijas plūsma ir centrālais elements pilsoniskam dialogam starp NVO un valsts pārvaldi. Viņš pauda gandarījumu, ka memorandam pievienojušās 49 jaunas organizācijas, tādējādi kopumā patlaban NVO un valdības memorandam pievienojušās 485 organizācijas."

   Tātad ar valdošo kliķi, supermuļķi Kariņu, dauni Pavļutu, nācijas tēvu u.c. brāļojas latviešu tautas plašas masas - 485 sabiedriskās organizācijas. Katrā no tām ir krietns dalībnieku skaits. Tas apstiprina atziņu, ka latviešu tautā kriminālajam kapitālismam ar organizētās noziedzības brīvību un nesodamību ir masu atbalsts. Vēl tas nozīmē, ka latviešu tauta masveidā atbalsta LKP/VDK nomenklatūras morālo kastrātu "otrās" republikas falsifikāciju, neatkarības zaudēšanu 2003.gadā. Faktiski tauta ir kopā ar valdību arī vakcinārisma, kovidisma, dehumanizācijas, digitālās getoizācijas procesos.

 

вторник, 24 августа 2021 г.

48. Vēsturisks pagrieziens migrantu invāzijā

 


 

   2021.gada 24.augustā medījos bija lasāma šāda ziņa: “Līdz rītdienai (25.VIII) visām Latvijas pašvaldībām ir jāsniedz atbilde Operatīvās vadības centram (OVC), par iespējām savās pašvaldībās izmitināt patvēruma meklētājus, ja tāda nepieciešamība radīsies, aģentūrai LETA apstiprināja Iekšlietu ministrijas pārstāve Samanta Naļivaiko”.

   Faktiski tiekamies ar vēsturisku notikumu - sākumu Latvijas nonākšanai "krāsaino" rasu pārvaldījumā. Un tas atkal notiks ar pašu latviešu rokām! Politiskie nelieši muldēs par Putina, Kremļa, Maskavas lomu, bet tāda muldēšana var patikt tikai tautas izdzimteņiem, kuri mazvērtības kompleksa stimulēti visu pārvērš rusofobiskā vemšanā. Latviešu varas stulbeņi nav spējīgi saprast, ka tas ir sākums migrantu invāzijai, pārklājot visu Latvijas teritoriju. Ja līdz šim migranti bija koncentrēti vienā vietā (var teikt -vienā mežā), tad viņu izvietošana pašvaldību brīvajās telpās jau ir teritoriāli visaptveroša darbība.

   "Lielās pārlādēšanas" ideologu tekstos tiešā veidā nav sastopami izteikumi par planetārās migrācijas jautājumu. Nav sastopami tāpēc, ka paši Rietumu un Austrumu jūdi un anglosakši ir visvairāk apdraudēti ar migrantu invāziju. Atceramies Trampa aktivitāti pret migrantiem. Migranti līdz šim dodas uz bagātām valstīm, kurās ir garantēti dāsni soc. pabalsti. Migranti kā globālisma prozelītu realizētās dehumanizācijas līdzeklis, protams, ir iespējams. Taču pandēmijas/parapandēmijas iespējas pārkārtot cilvēci, pasauli ir pietiekamas, lai iztiktu bez migrantu problemātikas manipulatīvas izmantošanas. Taču viss ir iespējams turpmāk. Demogrāfiskā pāreja noslēgsies 2050.gadā. "Krāsaino" rasu lielā dzimstība turpinās. Migranti var samierināties ar palikšanu līdz mūža beigām arī tādās teritorijās kā Latvija.

   Lielākais drauds ir ES vadība. Tā vēl vairāk centīsies migrantus izmitināt Austrumeiropā (arī Latvijā), lai maksimāli atslogotu savas mīļās valstis - Rietumeiropas valstis, kuras jau ir pārpludinātas ar "krāsainajiem". Latvijas valdībai dos naudu, kuru var drukāt bez ierobežojumiem. Slavēs medijos nacionālos nodevējus kariņus, nācijas tēvus par sekmīgu darbu migrantu aprūpēšanā, būs publikācijas (faktiski jau ir sastopamas) par latviešu pienākumu palīdzēt nelaimē nokļuvušajiem. Latvieši tādējādi saņem godam nopelnīto par kvēlo atsacīšanos no neatkarības, "atgriešanos Eiropā". Latvieši nevalda savā zemē, un tas ES vadībai paver milzīgas iespējas migrantu jautājumā.

 

понедельник, 23 августа 2021 г.

47. Vislielākie noziedznieki



 

   Koronavīrusa pandēmijas sakarā vislielākie noziedznieki ir ārsti un medicīnas zinātņu pārstāvji. Politiķu vaina ir milzīga. Taču vislielākā vaina gulstas uz ārstiem, medicīnas pētniecisko institūciju zinātniskajiem līdzstrādniekiem, medicīnas izglītības iestāžu akadēmisko personālu. Politiķi var nebūt kompetenti imunoloģijā, virusoloģijā, epidemioloģijā. Politiķi var nezināt, ko zina katrs indivīds ar medicīnisko izglītību. Un, lūk, katrs indivīds ar medicīnisko izglītību zina, ka atbilstoši imunoloģijas pamatlikumam cilvēkus nedrīkst vakcinēt infekcijas slimības uzliesmojuma laikā. Imunoloģijā ir tāds pamatlikums! Bet kas notiek Latvijā un citur! Vakcinācija notiek slimības uzliesmojuma laikā, pārkāpjot imunoloģijas pamatlikumu! Tas ir šausmīgi! Katrs ārsts un katrs medicīnas pētnieks taču zina par šo pamatlikumu! Kā nav kauna klusēt par to! Kas notiek ar ārstiem, ja viņi ir spējīgi klusēt par tādu noziegumu? Vakcinācija slimības uzliesmojuma laikā ir milzīgs noziegums. Vakcinācija, piemēram, pret gripu taču vienmēr ir notikusi pirms gripas tradicionālā uzliesmojuma laika! Vai Latvijas ārsti to ir aizmirsuši? Ārsti un medicīnas zinātņu pārstāvji ir nonākuši melu un nelietības bedrē; viņi koronavīrusa pandēmijas sakarā ir  vislielākie noziedznieki.

пятница, 20 августа 2021 г.

46. Gļēvulība

 

Ne nācijas tēvs, ne Kariņš neiznāca pie tautas protestu vakarā. Bet ko “Delfos” saka šis pretīgais nelietis: “Mēs neesam pretinieki viens otram”. Tie ir milzīgi meli! Abi primāti cītīgi kalpo jūdu un anglosakšu deģenerātiem-globālisma prozelītiem. Abiem primātiem tauta ir vienā vietā! Pretīgais nelietis atkal melo “Un arī šobrīd neviens nedrīkst tikt aizmirsts un atstāts malā," pauda Levits”.

Saka, ka no 1000 ebrejiem tikai viens nav gudrs. Bet kā ir ar pusebrejiem, tas nav apkopots. Apkopots ir vienīgi tas, ka etniskajai asimilācijai mēdz būt divi rezultāti - ļoti gudrs/ģēnijs vai pilnīgs idiots/imbecils/oligofrēns. Ebreja un latvietes asimilācijas rezultāts ir briesmīgs. Briesmīgo smērējumu pamatīgi papildina gļēvulība. Ja nebūtu gļēvs, tad būtu iznācis pie tautas. Lieli nelieši ļoti bieži ir arī lieli gļēvuļi. Lieli muļķi ļoti bieži arī ir lieli gļēvuļi. Gļēvulībai mēdz būt ne tikai individuāls, bet arī kolektīvs raksturs, kad tauta gļēvi pakļaujas destruktīvai un demoralizētai varai, kas turpinās gadu desmitiem vai gadsimtiem ilgi. Latviešu tautas priekšpulks (inteliģence) pats ir izvēlējies abus primātus. Latviešu inteliģence katru dienu brāļojas ar abiem primātiem: iet uz Rīgas pili, aicina pie sevis ciemos, intervē/slavina medijos. Tā nav gļēvulība, bet tā ir masveida degradācija un masveida demoralizēšanās, kas ir konstatējama latviešu varas inteliģencē. Tāpēc nācijas tēvs, Kariņs var droši melot.

среда, 18 августа 2021 г.

45. Nacionālais paradokss

 


   2021.gada augustā Latvijā sākās protesti pret obligāto vakcināciju, kā arī bērnu vakcināciju. Katrā ziņā nepieciešams nošķirt divas dažādas izpausmes - vakcinācija un obligātā vakcinācija. Globālo prozelītu pakalpiņi, latviešu deģenerāti, protams, nenošķir abas izpausmes. Ja tas tiek darīts, tad latviešu deģenerātu laizīšanai nav jēgas. Pret vakcināciju var aģitēt tikai apdauzīti tipi. Vakcinācija ir zinātnes milzīgs sasniegums. Pret to vērsties var tikai idioti, kurus patiešām nākas nosodīt. Cita lieta - obligāta vakcinācija bez izvēles tiesībām un pandēmijas sakarā piespiežot vakcinēties ar nepārbaudītām vakcinām, par kurām atbildību neuzņemas ne vakcīnu autori, ne valdības. Latvijā un citur notiek "brīvprātīgi obligātās" vakcinācijas terors. Tā autori ir necilvēki un pelnījuši nāves sodu.

   Protestē ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās. Taču protesti Rīgā ir saistīti ar paradoksu. Tas ir nacionāls paradokss, jo tā neloģiskums un dīvainība attiecas uz latviešu tautas likteni.

   Tas ir paradoksāli, ka tautu aizstāv publiski atmaskoti, praktiski novēroti un morāli nosodīti nacionālie nelieši - vēl demoralizētāki un destruktīvāki primāti nekā nācijas tēvs, Kariņš, Pavļuts, Bordāns u.c. Kāpēc neatradās neviens patiesi patriotisks spēks tautas aizstāvībai pret parapandēmijas atbalstītājiem valdošajā kliķē? Kāpēc ir izveidojies tāds nenormāls stāvoklis, ka latviešu sabiedrībā nav neviena nacionāli adekvāta politiskā spēka? Vai tauta tik tiešām jau ir tik zemu kritusi, ka tā ļauj sevi aizstāvēt rūdītiem neliešiem?

   Žēl cilvēkus, kuri vēlas sev cilvēciski cienīgu dzīvi un pašlaik piedalās protesta akcijās. Cilvēkus faktiski vajadzēja žēlot jau "atmodas" laikā. Taču toreiz nevarēja zināt, kas tautu gaida. Toreiz nevarēja iedomāties, ka pie varas nonāks padibenes un Latvija tiks pārvērsta par kriminālā kapitālisma perēkli. Tagad cilvēki ir brīdināti, kas nonāks pie varas. Cilvēki ir brīdināti par to, ka protestus organizē nelieši, kuri 2022.gada 1.oktobrī vēlas iegūt varu, lai laupītu tāpat kā tas notika "atmodas" rezultātā. Tas ir pilnīgi skaidrs, ka nelieši, šodienas protestu organizētāji gobzemji, šleseri, izpildīs tikpat cītīgi globālisma prozelītu komandas kā to tagad dara nācijas tēvs, Kariņš, Bordāns, Pavļuts u.c. Protesti nepasargās tautu. Protesti var tikai pie varas novest vēl lielākus dehumanizācijas realizētājus, vēl lielākas tautas bendes.

вторник, 17 августа 2021 г.

44. Latviešu problēmas

   Latvieši ir specifiski oriģināla tauta. Tajā visu nosaka odiozs triumvirāts – latviešu etniskās identitātes kodols. Zagšanas mānija un stulbums kā intelekta iezīme nav tas trakākais latviešos. Trakākais ir nelietības sindroms un īpaši tā iekļaušanās triumvirātā, nelietības sindromam sinhroni funkcionējot ar zagšanas māniju un stulbumu kā intelekta iezīmi. “Brīvvalstī”, kurā latvieši ir atstāti savvaļā bez gana (vēsturiski tradicionāli – vāciešu, krievu, poļu, zviedru) uzraudzības, triumvirāta apdāvinātie latvieši ir tautas dzīves noteicēji visos īstenības segmentos. “Brīvvalsts” ir latviskuma mecenātisma lielākais mecenāts. Tāpēc plaukst un zeļ organizētā noziedzība, vienam otra apzagšana un apspiešana.

   Kurš var izskaidrot, kāpēc latviešu sabiedrībā ir deģenerātu ofensīva bez deģenerātu likvidēšanas defensīvas? Kurš var izskaidrot, kāpēc latviešu sabiedrībā noteikšana visās dzīves nozarēs ir deģenerātiem, sākot ar Rīgas pili, Bruņinieku namu, ministru un premjera kabinetu? Kāpēc latviešu sabiedrībā deģenerāti ir skolu direktori, universitāšu rektori, profesori? Kāpēc latviešu sabiedrībā deģenerāti dzīvo kā oāzē bez jebkādām bailēm no plintes, dunča, indes, uzasināta mieta, cilpas? Kāpēc latviešu sabiedrībā nav defensīva pret deģenerātiem? Kāpēc latviešu sabiedrībā ir masveida demoralizēšanās? Kurš to var un grib izskaidrot? Vai tam ir kāds sakars ar vispārējo latviešu necienīšanu no laika gala ne vācbaltu, ne krievu, ne ebreju, ne poļu un leišu aprindās? Vai tam ir kāds sakars ar Merķeļa izkrāsoto latviešu šausmīgo portretu? Vai tam ir kāds sakars ar Rozenberga Alfrēda rekomendāciju latviešu holokausta organizēšanā, ņemot vērā tautas nevērtību?

   2016.-2019.g. biju izveidojis blogu “Latviešu idiotismu kolekcija” (skat.: http://latviesuidiotismukolekcija.blogspot.com/). Tajā idiotisma čempioni ir Sarkanmatainā Tumsonība (LR vēstniece Itālijā) un nācijas tēvs. 2019.gada 15.novembrī "NRA" tika publicēta V.Avotiņa intervija ar nācijas tēvu. Tekstam ir virsraksts: "Valsts prezidents Egils Levits: Bez pilsoniskuma demokrātija nav iespējama". Tas ir nepārspējams idiotisms. Ja nav "pilsonis", tad nevar būt "demokrāts". Tā var teikt tikai neglābjams idiots. Tam var piekrist tikai neglābjami idioti. Nācijas tēvs ir pārspējis "Latviešu idiotisma kolekcijas" līdzšinējo čempioni Sarkanmataino Tumsonību, kura izteicās "par visu tautību latviešiem". 2019.gadā pārtraucu papildināt idiotismu kolekciju. Pēc 13.Saeimas vēlēšanām Latvijā bija iestājies debilitātes laikmets. Vairs nebija nekādas jēgas apkopot atraktīvo materiālu. Idiotija bija kļuvusi “jauna normālība”.

   Medijos sastopamās publikācijas liecina par nepieciešamību veidot “Kovididiotijas kolekciju”. Pandēmijas/parapandēmijas procesos ir konstatējama idiotiska izpratne, idiotiska attieksme, idiotiski risinājumi. Protams, stāvoklis nav vienkāršs. Pandēmijas/parapandēmijas laikā agresīvi un konsekventi uzmācas dehumanizācija. Tāpēc idiotisms ir savīts ar konstitucionāliem noziegumiem, nacionālo nodevību, nelietību,  cilvēka cieņas graušanu u.tml. Lūk, daži piemēri. Idiotisms ir valdošās kliķes demagoģija par “brīvprātīgi obligāto” vakcināciju. Idiotisms ir obligātā vakcinācija kā darba, izglītības, veselības aizsardzības u.c. eksistenciālās esamības veidu tiesiskās regulēšanas mehānisms. Idiotisms ir “vakcīnas loterija”. Idiotisms ir maskas nepārdošana cilvēkam bez maskas. Cilvēkam ir vajadzīga jauna maska. Taču viņam to nepārdod, jo viņš ir bez maskas. Idiotims ir atsacīšanās ārstēt slimu cilvēku, ja viņš nav vakcinējies. Idiotisms ir bērnu vakcinēšana.

 

 

 

 


суббота, 14 августа 2021 г.

43. Kovida ēveļskaidas

 


   Infekcijas slimība “COVID-19” ar iesauku “kovids” turpina ēvelēt cilvēci, katru dienu letāli samazinot ēvelēšas materiālu un atšķiļot spurainas ēveļskaidas, kuru jēga nav izprotama. Izraēla ir cilvēces flagmane vakcinācijā, taču augustā ir jauns saslimstības pieaugums. Vakcinācija nav nodrošinājusi ebreju tautu pret kovidu. Tā tas ir arī ASV, Krievijā, kur ir straujš infekcijas uzliesmojums. Francijas aizjūras teritorijās (kolonijās) Gvadelupā, Martinikā, Reinjonā kovids nav manīts. Taču minētajās teritorijās no metropoles ieradās armijas vienības un sāka aizdzīt tūristus. Kāpēc tas tiek darīts, nav saprotams. Kovida ēvelēšanā izdzīvojušos cilvēkus valstu valdības cenšas maksimāli sašķelt un sanaidot. Tā tas notiek pat ģimenēs. Tam kalpo obligātās vakcinācijas terors. Kad kovida ēvelēšanā izdzīvojušo cilvēku sašķelšana un sanaidoša būs sasniegusi vajadzīgo kondīciju, viņus apvienos jaunā formātā. Tiek prognozēta apvienošana geto vai koncentrācijas nometnes formā, kā arī digitālā informācijas katalogā. Tajā būs informācija par katra cilvēka sanitāro stāvokli. Izdzīvojušie cilvēki par to zinās, un atrašanās katalogā būs viņu apvienošanas efektīvs emocionālais faktors. Cilvēki samierināsies. Visi viņi būs vienādā dzīves līmenī. Nebūs iemesls savstarpējai neuzticībai. Tas būs tāpat kā padomju laikā. Toreiz katrs zināja, ka pieder t.s. padomju cilvēkiem neatkarīgi no savas tautības un dažādām identitātēm. Visi atradās sava veida geto bez iespējām atstāt valsti un savu dzīvi iekārtot atbilstoši t.s. Rietumu normām. No Davosas foruma kunga Klausa Švāba naratīva, visticamākais, vislielākā vērtība (objektivitāte) ir kategoriskajam norādījumam par iepriekšējās dzīves neiespējamību. Cilvēki nekad vairs tā nedzīvos kā dzīvoja pirms kovida.

 

пятница, 13 августа 2021 г.

42. Biopolitikas reinkarnācija

 


   Virsrakstā nav pārspīlējums. Virsrakstā drīzāk ir sarkasms – dzēlīgs izsmiekls, kam pamatā ir sardonisks naids, sašutums, nicinājums. Patiešām tiekamies ar kaut ko tādu, kam piestāv ekscentriskais vārds reinkarnācija – nomirušā dvēseles atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū. Visjaunākajā periodā notiek biopolitikas reinkarnācija. Tā ir slikta darbība. Atdzīvinātajai biopolitikai ir nelabi mērķi. Biopolitikai ir jākļūst cilvēces dehumanizācijas metodoloģiskajam pamatam. Pret to nevar izturēties pozitīvi. Pret to var būt tikai sardonisks naids, sašutums, nicinājums.

   Lielās līnijās izsakoties, biopolitika ir dažādu zināšanu (bioloģijas, ģenētikas, eigēnikas, psiholoģijas u.c.) izmantošana politiskajā sfērā. Biopolitikas misija ir nodrošināt biovaru. Biopolitikā centrā ir bioloģiskā esamība; proti, pret varas objektu (cilvēkiem) biopolitika izturas kā pret bioloģisko fenomenu. Biopolitikā biovara ir vara pār cilvēku ķermeni – bioloģisko esamību.

   Biopolitika ir vēsturiski jauna parādība. Cilvēces vēsturē politiskie procesi tradicionāli bija saistīti tikai ar cilvēku garīgo esamību. Politika un politiskā ideoloģija bija notēmēta uz cilvēku apziņu. Reliģiskā ideoloģija un laicīgā ideoloģija tiecās iedarboties uz cilvēku mentālo segmentu. Tātad uz to, kas saistīts ar prātu, domāšanu, uztveri, izpratni, idejisko attieksmi, pasaules uzskatu. Politiskās varas kontrolētās masu komunikācijas un masu kultūras industrijas funkcija bija attiecīgi ietekmēt sabiedrisko apziņu un sabiedrisko domu.

   Biopolitikas apcere samērā plaši sākās XIX gadsimtā filosofijā. Savukārt XX gadsimtā, analizējot biopolitikas praksi, tika nodalīti dažādi aspekti. Tā, piemēram, pret valsti izturējās kā pret kvazibioloģisko organismu. Valsts vara tika uzskatīta kā biovara. Vācu nacisma teorētiķi uz biopolitiku lūkojās no rasu teorijas viedokļa. Pirmajos darbos par ģeopolitiku tika norādīts uz biovaras lomu. XX gadsimta 80.gados Rietumeiropā biopolitika kļuva relatīvi patstāvīga zinātniskā disciplīna.

   Zināms klusums bija līdz pandēmijai 2020.-2021.gadā. Par biopolitiku rakstīja, iztirzājot tās pagātnes mantojumu. Pret biopolitiku izturējās kā pret mirušu fenomenu – memoriālu vērtību. Biopolitiku atdzīvināja parapandēmija. Globālisma prozelīti “lielās pārlādēšanas” interesēs pandēmiju kropli izlocīja parapandēmijā, un tajā pilnā mērā ietilpst biopolitika.

   Interesanti, ka globālisma prozelītiem neinteresē pārvaldīt cilvēku apziņu. Viņu ideoloģija nav domāta apziņas transformācijai. Tas ir saprotams. Pandēmija atklāja šausmīgu ainu. Izrādās, ne tikai atsevišķu sociumu, bet planētas visu iedzīvotāju apziņa jau ir manipulatīvi totāli apstrādāta tādā pakāpē, ka koronavīrusa izplatības pirmajās dienās visa cilvēce tika nospiesta uz ceļiem bez jeb kādas pretestības. Globālisma prozelītu komandām pakļāvās gan politiskā elite un intelektuāļi, gan inteliģence un t.s. vienkāršie cilvēki. Tāpēc globālisma prozelīti visu uzmanību velta cilvēku ķermeņa pārvaldīšanai. Biopolitika ir globālisma prozelītu paradigma – konceptuālā pamatsistēma, problēmu formulēšanas, iztirzāšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktos vēsturiskajos apstākļos.

   Pandēmijas/parapandēmijas mēnešos pasaules valstu politiskais spiediens ietiecas cilvēku bioloģijā – iespiežas viņu organismā un tajā skaitā tiecas kontrolēt un valdīt bioķīmiskā līmenī. Tam kalpo vakcionārisms ar fezuītisko “brīvprātīgi obligāto” pieeju un eksperimentālajām vakcīnām. Globālisma prozelītu biovaras objekts ir nevis apziņa, bet ķermenis. Šajā ziņā globālisma prozelītu darbībai vispiemērotākais salīdzinājums ir vācu nacistu biopolitika (Mengeles eksperimenti, holokausts). Tāpēc ārzemēs globālo problēmu analītikā ir plaši sastopami tādi jēdzieni kā “pandēmiskais fašisms”, “sanitārais fašisms”, “biopolitiskā diktatūra”. Cilvēku ķermeņa kontrolei un pārvaldīšanai tiek ieviestas “zaļās pases”, “sanitārās caurlaides”, “vakcinācijas sertifikāti” u.tml. Ar to palīdzību tiek digitāli koncentrēta informācija par katra cilvēka sanitāro stāvokli. No triādes “ķermenis-dvēsele-gars” globālisma prozelītiem problēma ir tikai ķermenis, jo gars un dvēsele jau ir viņu totālā pakļautībā.    

 

 

 

среда, 11 августа 2021 г.

41. Labestības platforma

 


   Ja Saeima likumdošanā tomēr iekļaus farizejisko “brīvprātīgi obligāto” vakcināciju darba tiesiskajās attiecībās, tad latviešu tautas morāli vērtīgākā un morāli stabilākā daļa ( reāli – tautas majoritāte) iegūs lielisku labestības platformu. Ko tas nozīmē? Tas, lūk, nozīmē sekojošo.   

   Katram īstam latvietim vislielākais draugs un dārgums ir otrs latvietis, kuru viņš ciena, atbalsta, augstu vērtē, viņu izvirza amatos, viņam palīdz biznesā. Vakcinārisms ar savu jezuītisko "brīvprātīgi obligāta" un valdības kolosālo nelietību, obligāto vakcinēšanos sasaistot ar darbu, ir jauna lieliska iespēja katram īstam latvietim vēl enerģiskāk labdabīgi, labsirdīgi, labvēlīgi izturēties pret otru latvieti. Tagad īsto latviešu savstarpējā saticība iegūs legālu un leģitīmu statusu. Tā tas būs, ja politiskās varas padibenes pieņems nelietīgo likumu. Katrs īsts latvietis varēs likumīgi attaisnojoši sniegt atbalsta roku otram latvietim, pieņemot darbā un nekad neatbrīvojot no darba. Vārdu sakot, īstiem latviešiem sāksies jauna ēra, apliecinot tautas grandiozo morālo vērtību. Mediji vēsta, ka dažās darba vietās jau notiek nevakcinēto darbinieku mīļa atlaišana.

   Labestības platforma ir ļoti bīstama. Tā pilnā mērā atver slūžas latviešu savstarpējās nesaticības zemiskajiem plūdiem. Atver slūžas tādai darbībai, kuru faktiski vajadzētu visiem spēkiem nepieļaut. Ja latviešu valdība būtu elementāri gudra valdība, tad tā censtos nebūvēt labestības platformu, labi apzinoties tās negatīvo ietekmi uz tautas morālo stāju.  

  

вторник, 10 августа 2021 г.

40. Zināšanu fragmenti (7)

 


o   Tāpat kā pārējie lietoju jēdzienu "imigrants". Radušās ir šaubas par tā piemērotību 2021.gada augusta apstākļiem. Svešvārdu vārdnīcā ir jēdziens "migrants" un "imigrants". Par migrantu tiek saukts cilvēks, kas pārvietojas no vienas vietas (teritorijas, valsts) uz citu, cilvēks, kas attiecīgajā vietā ieradies no citurienes. Par imigrantu tiek saukts ārzemnieks, kas kādā zemē apmetas uz pastāvīgu dzīvi. Šaubu nav! Dotajos apstākļos (ienācējiem no Baltās Krievijas) pareizākais jēdziens ir migrants. Tiekamies ar cilvēkiem, kuri pārvietojas no vienas vietas uz citu un nav pat skaidri zināms, uz kurieni viņi pārvietojas. Jēdziens "imigrants" piestāv tādiem kā Abu Abu Meri Meri, kas ir ieradies no ārzemēm un apmeties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, lai bagātinātu tās filistru subkultūru.

o   XX gs. 60.-70.gados tika radīta starptautiskā narkotiskā subkultūra. Narkotikas kļuva jaunatnes modes lieta. Turpmākajos gados subkultūra vērsās plašumā un dziļumā, aptverot pat skolu jaunatni. Ja pēc kara skolēnu kādas daļas “šiks” bija smēķēšana tualetē, krūmos pie skolas, “aiz stūra”, tad XX gs. beigās tāds “šiks” kļuva narkotiku lietošana.

o   Globālisma prozelītu “lielās pārlādēšanas” mērķis ir ieviest vispārēju digitālo kontroli; respektīvi, globālo sociālo kontroli. Tādā veidā tiks panākta “paklausīga sabiedrība”, kā saka nopietni cilvēki. Globālā sociālā kontrole patīk visiem. Tā patīk globālisma prozelītiem un valstu valdniekiem; tā patīk transnacionālajām korporācijām un bankām. Globālās sociālās kontroles lozungs ir viltīgi formulēts – “sociālā atbildība”. Tātad – paklausība. Cilvēkus aicina būt sociāli atbildīgiem, kas praktiski ir bezierunu paklausība valdošajai kastai. Tas nekas, ka praktiski iestāsies globālā digitālā diktatūra.

o   K.Švāba “4.tehnoloģiskā revolūcija” ir digitāla ekonomika un digitāla sociālā infrastruktūra.

o   Zinātnieki, militārās bioloģijas speciālisti par koronavīrusiem daudz zināja jau pirms pandēmijas. Zināja par saindēšanās apjomu, inficēšanās mehānismiem, slimības patoģenēzi, vīrusu dabas rezervuāriem. Zināja par imunoloģijas, ģenētikas, taksonomijas, ģenētiskās modifikācijas iespējām vīrusu izpētē.

o   SARS-CoV-2” pirmais vilnis ilga apmēram 8 mēnešus. Šajā laikā vīrusa mutācija bija sastopama, bet tā nebija radikāli transformējoša. Vīrusa īpašības nemainījās. Koronavīrusi vispār nemīl mainīties. To zina speciālisti. Koronavīrusi ir spējīgi paši sevī novērst nepilnības. Koronavīrusi veic koriģējošu darbību. Speciālisti to sauc par koriģējošo ekzoribonukleazu. Pirmajā vilnī vīruss ieguva plašu “bāzi” – 7,8 miljardus lielu cilvēku masu (ekoloģisko un ģenētisko polimorfismu – vairāku ģenētiski atšķirīgu paveidu esamību vienā sugā).

o   Otrais vilnis sākās 2020.-2021.g. mijā, kad pandēmija izmainīja evolūcijas trajektoriju vairākos virzienos. Radās jauni štammi. To veicināja ar koronavīrusu inficētie cilvēki, kuriem bija citas slimības (piem., vēzis, leikoze).

o   Trešais vilnis sākās tad, kad bija radušies ļoti agresīvi štammi – “Delta” un “Epsilons”.

o   Joprojām tiek lietots jēdziens “elite” tautas virsslāņa apzīmēšanā. Elite ir tautas virsslānis. Virsslānis eksistē, taču nedrīkst lietot tā apzīmējumu “elite”. Jēdziens “elite” apzīmē tautas vai sabiedrības kādas daļas izcilākos pārstāvjus. Elite ir sabiedrības, sociālā slāņa virsotne, izmeklēta sabiedrība (politiskā elite, militārā elite, garīgās kultūras elite u.c.). Diemžēl tas, ko turpina dēvēt par eliti, neatbilst elitārisma galvenajam kritērijam – īpašai spējai pārvaldīt sabiedrību. Visjaunāko laiku elite ir atrauta no kultūras dziļākajiem un nozīmīgākajiem slāņiem. Elite jūsmo un garīgi pārtiek no masu kultūras industrijas produkcijas. Tagadnes elite ir kultūras invalīdi. Elite sastāv no nekauņām. Elites pārstāvju identitātē centrālā iezīme ir nekaunība. Latvijas pēcpadomju laika sabiedrība tiekas ar patoloģisku anomāliju – gadu desmitiem ilgi tautu pārvalda kultūras invalīdi-nekauņas.

понедельник, 9 августа 2021 г.

39. Dzīve bez robežas

 


   Dzīvojam bez robežas starp racionālo un iracionālo, bezjēdzīgo un saprātīgo, debilo un nedebilo, gudrību un muļķību. Tāda dzīve jau ir masveidīga. Tāda dzīve vairs nav izņēmums, īslaicīgs pārpratums, atsevišķu neadekvātu indivīdu nopelns. Starp tik tikko nosauktajām pretējībām dzīves procesos ir masveidīgi izzudusi robeža. Pretējības ir saplūdušas jaunā kvalitātē. Tai jau ir izdomāts un plaši lietots apzīmējums – jaunā normālība. Tajā valda iracionālais, bezjēdzīgais, debilais, idiotiskais (latviski – muļķības).

   Jaunā normālība ir inteliģences īpašums. Jaunā normālība ir plaši sastopama politikā, administratīvajā darbībā, izglītībā, garīgajā kultūrā, reliģiskajās struktūrās. Par jaunās normālības izpausmēm regulāri ziņo mediji, kuri arī funkcionē bez minētās robežas. Jaunā normālība sabiedrībā netiek publiski nosodīta. Tas būtu jādara žurnālistiem. Taču viņi to nedara, un tas liecina par viņu profesionālās kvalitātes atbilstību jaunās normālības garam.

   Vai jaunā normālība ir vēsturiski unikāla parādība? Vai jaunajai normālībai ir precedents? Vai ir bijis gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem?

   Vēsture atkārtojās divas reizes: pirmo reizi traģēdijas veidā, otro – farsa veidā. Tāds aforisms eksistē no senseniem laikiem. Jaunā normālība ir farss. Par to nav šaubu. Jaunajai normālībai ir farsa identitāte. Jaunā normālība ir absurda, nenopietna darbība. Bet vai tā atkārtojas? Ja atkārtojas, kad tā bija pirmo reizi traģēdijas veidā?

   Par bezprāta izraisītu traģēdiju var uzskatīt abus Pasaules karus un atombumbu nomešanu kara beigās. Komentēt šo traģēdiju nav vajadzīgs. Katram cilvēkam ir saprotama iracionālisma un bezjēdzības klātbūtne abos Pasaules karos. Tā arī bija sava veida jaunā normālība. To toreiz tāpat kā tagad atbalstīja inteliģence un masu mediji.

   Zinātniskajās aprindās pašlaik modē ir vairāki apzīmējumi: informācijas sabiedrība, patērētāju sabiedrība, patērēšanas sabiedrība. Sastopami arī tādi apzīmējumi kā finansu kapitālisms, „kazino” kapitālisms, globālais kapitālisms, kognitīvais kapitālisms, valsts kapitālisms, inkluzīvais kapitālisms kā nākotnes sociāli ekonomiskā formācija. Šo rindu autors iesaka jaunu variantu – iracionālais kapitālisms. Savukārt mūsu laikmetu pašlaik moderni ir dēvēt par tranzīta laikmetu. Futurologi diskutē par civilizāciju tranzītu. Kā redzam, tiek izmantots atvasinājums no angļu vārda „transition”, jo vārdu kopa „transition period” nozīmē pārejas laikmets.

   Protams, tiem, kuri cenšas izprast šodienas notikumus un tos salīdzināt ar vēsturisko materiālu, ātri kļūst skaidrs, ka mēs patiešām dzīvojam unikālu un grandiozu pārmaiņu laikmetā. Mēs faktiski dzīvojam laikā, kad daudzas parādības notiek pirmo reizi cilvēces vēsturē. Pirmo reizi planetārā mērogā notiek demogrāfiskā pāreja.Tā sākās 1960.gadā un noslēgsies 2050.gadā. Pirmo reizi Homo sapiens vēsturē iet bojā atsevišķa rase – baltie cilvēki. Pirmo reizi globalizācijas rezultātā planētas iedzīvotāji pilnā mērā sevi apzinās kā vienotu veselumu ne tikai intelektuālajā līmenī, bet empīriski praktiskajā līmenī. Pirmo reizi cilvēce ir totāli nonākusi iracionālā kapitālisma skavās, pie kā galvenokārt noveda balto cilvēku bezprātīgās patērēšanas un alkātības mānija, kuru savukārt veicināja rases bojāejas diktētā dzīves loģika. Pirmo reizi cilvēces vēsturē koronavīruss padevīgi uz ceļiem nospieda visu cilvēci. Bet tas vēl nebūt nav viss. Pandēmijas/parapandēmijas sekmēto unikālo notikumu apkopojums ir atsevišķs analītiskais uzdevums.

   Saprotams, nākas apzināties, ka tas, ko šodien dēvē par pasaules finansu un ekonomisko krīzi, noteikti ir kaut kas daudz plašāks par finansu un ekonomisko sfēru, jo skar kultūras visus segmentus – morāli, zinātni, politiku, cilvēku pasaules uzskatus un dzīves loģiku, attieksmi pret pagātni un nākotni, priekšstatus par valstiskumu, valstisko suverenitāti, pilsonisko sabiedrību utt. Krīze ir jauna laikmeta sākums, kad cilvēku dzīvē sākās jauns posms – jauns dzīves saturs un jaunas dzīves formas. Turklāt tas nav relatīvi lokāls pārejas laikmets, bet gan organiski attiecas uz visu cilvēci. Kā šodien saka, tas ir civilizāciju tranzīts. Globālisma prozelītu “lielās pārlādēšanas” kampaņai un inkluzīvā kapitālisma modelim faktiski ir reāls pamats. Demogrāfiskā pāreja organiski ir saistīta ar jaunu posmu cilvēku dzīvē.   

   XX gadsimta beigās Rietumu kultūrā radās jauna tendence. Minētajā periodā pirmo reizi nākas sastapties ar tekstiem, kuru autori atklāti un nesaudzīgi runā par cilvēku iracionālismu. Turklāt cilvēku iracionālisms tiek saistīts ar morālo un intelektuālo degradāciju. Cilvēku iracionālisms tiek konstatēts ne tikai ekonomikā un politikā, bet arī filosofijā un mākslā, Public Relations un reklāmā, kad, teiksim, teicami izpildīta darba reputācijas vietā ir stājusies mākslīgi organizēta šova reputācija, kā tas konstatējams t.s. teritoriālajā mārketingā, vēloties lēti izdzīvot uz citu (investoru, tūristu) rēķina, nevis godīgi un rūpīgi strādāt, lai ar darbu nopelnītu cieņu un apbrīnu. Reklāma tagad ne tik daudz aģitē pirkt attiecīgo preci kā rada jaunu patērēšanas vērtību – „iepakotus” pārdzīvojumus un izjūtas, kuras savukārt koncentrējas ap jēdzieniem „izbaudīt”, „ar baudu”. Humanitārās tehnoloģijas ir kļuvušas par nozari, kurā no zīmēm un metaforām rada jaunu simbolisko jēgu un vērtību. Tas saskan ar masu cilvēku „virtuālajām vajadzībām”, bez kurām daudzi cilvēki vairs neprot un negrib eksistēt iracionālā kapitālisma laikmetā. Citiem vārdiem sakot, no XX gadsimta beigām tiek runāts par tādām cilvēciskās darbības, uzvedības un komunikācijas izpausmēm, kuras liecina par veselā saprāta trūkumu un nepārprotamām muļķībām, kuras turklāt pavada morālais nihīlisms – tikumības un morāles elementāru normu ignorēšana.

   Mazāk tiek runāts par iracionālisma avotiem. Tātad – mazāk tiek runāts par galveno, jo galveno Rietumu cilvēki ir iemanījušies apiet ar līkumu. Ne velti Rietumu cilvēki Juvenālu citē tikai daļēji. Citē vārdus „Veselā miesā ir vesels gars”; necitē teikuma otro daļu: „bet gars ir vesels tam, kurš lūdz Dievu”. Rietumu cilvēki Dievu vairs nelūdz, un viņi pat lepojas ar savu novēršanos no Dieva. Taču acīmredzot viņi instinktīvi apzinās Juvenāla aforisma dziļo jēgu un tāpēc noklusē galveno. Galveno viņi noklusē arī tāpēc, ka Bībelē tiek nepārprotami norādīts par prāta un saprātīguma nepieciešamību cilvēka dzīvē. Apustulis Pāvels, Solomons aicina cilvēkus būt sapratīgiem, nezaudēt prātu, stiprināt prātu, rīkoties vienmēr gudri un ar prātu.

   Mūsdienās ir modīgi cilvēka garīgā stāvokļa kritikā atsaukties uz informācijas totāli negatīvo lomu. Informācijas apjoms ir grandiozi pieaudzis, un tas varot nomācoši ietekmēt cilvēku. Turklāt aktuāla ir likumsakarība: jo vairāk pieaug informācija, jo lielāka ir nenoteiktība – entropija. Sakarā ar interneta straujo attīstību var konstatēt: jo internetā ir vairāk informācijas, jo vairāk tajā ir haosa, informatīvo atkritumu un mēslu plūdu. Taču nedrīkstam aizmirst, ka entropija ir atkarīga no redzespunkta. Ja mēs sistēmā negribam vai nespējam saskatīt struktūru, tad mēs tūlīt vainojam entropiju. Entropija nav objektīvs stāvoklis, bet gan novērotāja viedoklis par sistēmas stāvokli. Tātad sistēmas izpratne ir atkarīga no spējas izprast pilnā mērā jeb nepilnīgi attiecīgo sistēmu un tās struktūru. Pati sistēma rada informāciju, izmainot skatījuma leņķi uz šo informāciju.

   Šodien ir izplatīts viedoklis par „klipveida” domāšanu, kas īpaši ir raksturīga jauniešiem. Viņu smadzenēs ir visdažādākā informācija bez iekšējās sasaistes, un tas nosaka viņu attieksmi pret pasauli, kura viņu apziņā eksistē kā „klipveida” mozaika bez dažādu parādību sistēmiskās vienotības. Tagad jau ir labi izprasta interneta atsevišķu „žanru” loma iracionālisma sērgas nostiprināšanā.

   Tagad ir plaši izanalizētas un aprakstītas parādības, kuras ietilpst tajā procesā, ko var saukt par iracionālā kapitālisma ģenēzi. Tagad ir labi zināmi svarīgākie risinājumi šajā bēdīgajā procesā. Īpaši uzskatāmi tie atspoguļojās ASV visjaunāko laiku vēsturē. No XX gs. 80.gadiem ASV valdība īpašas privilēģijas piešķīra globālajām transnacionālajām korporācijām un bagātākajiem cilvēkiem. Valdība atsacījās pievērst uzmanību tiem ekonomikas sektoriem, kuri ietekmē konkurences palielināšanos, budžeta deficīta novēršanu. Tā rezultātā palielinājās plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem, valstī kopumā apstājās dzīves līmeņa pieaugums. No 80.gadiem kompāniju vadītāju algas palielinājās straujā tempā, bet mazizglītotu cilvēku algas nepalielinājās. Vienīgi cilvēki ar universitātes diplomu saņēma labas algas, kaut gan kompāniju ierindas darbinieku algas kopš 80.gadiem vairs nepalielinājās. Kompāniju augstākā vadība varēja pelnīt 250 reizes vairāk nekā ierindas darbinieki. Lielās kompānijas valsts politiķu valdošajās aprindās panāca nodokļu samazināšanu un finansu sfēras liberalizāciju. Prezidenta Reigana laikā augstu ienākumu nodokli no 77 % samazināja līdz 28 %.

   Tā, protams, ir iracionāla darbošanās, jo samazināja izdevumus izglītībai, zinātnei, veselības aprūpei, infrastruktūrai. Tātad ekonomiski un politiski valdošais slānis domāja tikai par savu labklājību, bet nevis amerikāņu sabiedrības sociāli ekonomisko kopīgo uzplaukumu. Iracionālisms pluss morālais nihilisms kļuva par valdošā slāņa dzīves normu. Nacionālās valsts institūta greizās transformācijas sāka psiholoģiski ietekmēt cilvēku apziņu, jo cilvēkiem, tā teikt, zuda pamati zem kājām. Valsts vienmēr bija socializācijas stabilākais mērķis, kritērijs un garants. Transnacionālās korporācijas sāka šos pamatus izskalot, jo cilvēki saprata, kurš ir reālais noteicējs viņu zemē. Cilvēki kļuva sociāli apātiski ne tikai pret savu valsti un tās politiskajiem procesiem (piem., vēlēšanām), bet pret dzīvi kā kalpošanu savai tautai un valstij vispār. Cilvēki sāka dzīvot saskaņā ar citu loģiku – savas privātās dzīves loģiku.

   Transnacionālās korporācijas faktiski likvidē brīvu konkurenci kā kapitālisma galveno faktoru. Tagad labi ir zināms, ka konkurences vietā ir stājusies vienošanās starp ieinteresētajiem „aktoriem”; jo augstāks un vērienīgāks ekonomiskās darbības segments, jo lielāka loma vienošanās faktoram; konkurence saglabājās tikai ekonomikas viszemākajos segmentos – „kolhoznieku” tirgus līmenī, kā šodien ironizējam, kaut gan arī šajā līmenī cenas var diktēt „vietējā mafija”.

   Kā zināms, globalizācijas laikmetā ekonomika „apgāzās” – piedāvājums krietni pārsniedz pieprasījumu un reālās vajadzības vispār. Ražotājs tāpēc sāka vajāt patērētāju, cenšoties to ievilināt patērēšanas mānijas tīklos, kas galu galā lieliski izdevās. Komerciālā kultūra ir izaudzējusi fanātiski kaislīgu un iracionālu patērētāju. Saglabājusies ir tikai neliela sociuma daļa, kura nav iepīta patērēšanas ārprātā un kura rūpējas par savas dzīves garīgo kvalitāti. Tādējādi nevis ražošana ir ekonomikas jēga un dzinējspēks, bet gan patērēšana. Ja apstājās, proti, racionalizējās patērēšana, tad iestājās krīze. Uzskatāmi par to nācās pārliecināties 2008.-2010.gadā.

суббота, 7 августа 2021 г.

38. Zināšanu fragmenti (6)

 


§  Vai cilvēki var vadīt dabas parādības? Vai cilvēki var ietekmēt Visuma procesus? Vai eksistē klimatiskie ieroči – ģeomagnētiskie, stratosfēriskie u.c.? Laika apstākļu vadības tehnoloģijas ir realitāte; lietus mākoņus virs Maskavas prata izkliedēt jau pirms daudziem gadiem. Eksistē ģeoinženierija – klimata vadīšanas tehnoloģijas, laika apstākļu modifikācijas metodes. Taču tas, kas Rietumu civilizācijā tiek dēvēts saistībā ar t.s. “klimata katastrofu”, CO2 izplūšanas samazināšanu, nopietnu cilvēku uztverē ir milzīga falsifikācija, pašapmāns, afēra, finansiāls projekts utt. Cilvēki nav spējīgi ietekmēt, vadīt kosmoloģiskos procesus. Visums dzīvo savu dzīvi. Tas ietekmē cilvēku dzīvi (piem., demogrāfiskās pārejas), taču cilvēki Visumam nevar diktēt noteikumus.

§  Mentālā vingrošana ir nepieciešama tāpat kā fiziskā vingrošana. Apziņa, domāšana, prāts, uztvere ir regulāri jāvingrina. Jaunākā informācijas tehnoloģija neveicina mentālo vingrošanu. Pat teksti ir nepiemēroti (tikai 140 zīmes) mentālajai vingrošanai. Pirms tam vēsturiski (no XIX gs. beigām) mentālo vingrošanu kavēja masu kultūras industrijas produkti, cilvēku mentālo sfēru standartizējot, devalvējot, noplicinot, pakļaujot dezaktivācijai u.tml. Tas veicināja un turpina veicināt prāta notrulināšanos, atļaujot teikt, ka cilvēki kļūst arvien muļķāki. Tas attiecas ne tikai uz t.s. masu cilvēkiem, bet arī uz eliti – inteliģenci. XXI gs. Rietumu politiskā, akadēmiskā elite nevar lepoties ar saprāta augstu lidojumu. Aktuāli ir tādi vērtējumi kā idiotija, debilitāte, neatbilstība veselajam saprātam. 2020.-2021.g. pandēmija/parapandēmija visā košumā, variablitātē un multidaudzveidībā demonstrēja ne tikai Rietumu civilizācijas, bet visas cilvēces elites un ļaužu masu mentālā stāvokļa ļoti kritisko līmeni.

§  Politiskās analītikas degradācija ir fakts daudzās Rietumu zemēs. Emocijas, fobijas un histērija ir iznīdējusi racionalitāti. Ar politisko analītiku ir sākuši nodarboties indivīdi bez adekvāta talanta un spējām. Tie nav cilvēki, kuriem ir analītiķa gars un prāts – tieksme un prasme analizēt. Viņu darbības rezultāti ir bez analītiskuma.

§  Jaunākās iespējas izmantot informācijas tehniku un tehnoloģijas ir sekmējusi jaunas “šķiras” rašanos masu komunikācijā (īpaši video sfērā). Tā ir “tiešā ēterā izejošo” indivīdu “šķira”. Viņu produkcija (video) ir sekla, primitīva, taču “influenceriski” ambicioza.

§  Rietumu civilizācijā saglabājas intelektuālais avangards – domātāju priekšpulks. Tajā ietilpst dažādu relatīvi globālu problēmu analītiķi, kuru pakalpojumus galvenokārt izmanto valstu speciālie dienesti dažādu stratēģisko projektu veidošanā. Intelektuālā avangarda pārstāvju vārdi sabiedrībai nav zināmi. Viņi nav mediju interešu lokā. Viņu pasākumi parasti ir privāti. Viņu publikācijas ir šauri specializētos izdevumos. Intelektuālā avangarda darbībā neeksistē konjunktūriski apsvērumi. Viņu diskursos valda objektivitāte, realitāte, profesionālā atbildība. Rietumu civilizācijas tādi populāri intelektuāļi kā Attali, Švābs, L.Rotšilde, Fukujama, Levi, Geits neietilpst intelektuālajā avangardā, kas viņu darbību vispār nevērtē nopietni. Tik tikko minētie intelektuāļi-“influenceri” ir dekorācijas, bet nevis ģeneratīvs spēks. Viņu darbībā visu nosaka konjunktūra - kalpošana globālisma prozelītiem.

§  Globālo sociālo problēmu analītikā ir sastopama t.s. antropoloģiskās pārejas teorija. Runa ir par cilvēces nākotni un tās iespējamiem modeļiem. Antropoloģiskās pārejas teorijā tiek apskatīta iespēja nākotnē cilvēci sadalīt divās daļās – divās sociobioloģiskās kastās. Vienā kastā ir augsti attīstīti cilvēki, bet otrā kastā ir augsti attīstīto cilvēku apkalpojošais personāls. Globālisma prozelīti izmanto šo teoriju. Viņi vēlas uz planētas sastapt tikai vienu miljardu. No tā viens miljons ir augsti attīstīti cilvēki, bet pārējie ir viņu kalpi, vergi.

§  Ž.Attali jau 2010.gadā izteicās, ka pandēmija ir labākais līdzeklis radikāliem pārkārtojumiem. Arī Rokfellera fons par to rakstīja savos ziņojumos.

§  2011.gada B.Geits izteicās par piespiedu vakcināciju kā planētas depopulācijas metodi. Viņa izteikumu citēja avīze “Soveregn Independence”.

пятница, 6 августа 2021 г.

37. Nāves loterija

 


   2021.gada vasarā Latvijā tika piedāvāts organizēt vakcinācijas loteriju.Tā varētu stimulēt vakcinēties. Latvijā vakcinācijas apjoms ir niecīgs, un valdošā kliķe ir norūpējusies par iedzīvotāju pasivitāti vakcinēties. Medijos ir publikācijas par vakcinācijas organizatorisko struktūru un dotajam pasākumam nepieciešamajiem finansu līdzekļiem.

   Vakcinācijas loterijas ideja (projekts) ir būtisks analītisks materiāls. Pirmkārt, pati ideja ir neredzēti debila un iekļaujama laikmeta empīriskajā hronikā. Epidēmijas/pandēmijas briesmu laikā tiek sarīkota "nāves loterija": izlozēsi vakcīnu-dzīvosi; neizlozēsi vakcīnu - vari nomirt. Vakcinācijas loterijas ideja varēja rasties tikai psihiski sapuvušās smadzenēs. Pie tam ne tikai individuāli, bet arī kolektīvi (tautas, sabiedrības mērogā) sapuvušās smadzenēs.

   Otrkārt, vakcinācijas loterija ir saistīta ar lielu finansu līdzekļu izlietošanu. Tātad - ar zagšanu (organizētās noziedzības shēmu). Bet tas liecina par būtisku morāli tikumisko stāvokli; proti, lai zagtu, Latvijā vairs nebaidās piedāvāt acīmredzami debilus "projektus". Tātad nebaidās no tautas, sabiedrības nosodījuma par debilo "projektu". Tātad tautā, sabiedrībā ir sasniegts tāds deģenerācijas līmenis, ka vairs neeksistē robeža starp debilo un nedebilo. Bet tas jau ir, kā saka, ļoti nopietni ne tikai attiecībā par tautas, sabiedrības garīgo stāvokli, bet arī attiecībā par socioloģisko analītiku, kurai nav ne instrumentārijs, ne pieredze iepazīt sociumu bez robežas starp debilo un nedebilo.

вторник, 3 августа 2021 г.

36. Prāta bezprātības traģisms

 


 

   Virsraksts nav ideāli precīzs. Prāta bezprātības autori, visticamākais, nesaskata traģismu prāta bezprātībā. Viņiem viss šķiet normāli. Prāta bezprātībai nepiemīt traģisms; respektīvi, kaut kas tāds, kas rada ciešanas un sāpīgus pārdzīvojumus. Prāta bezprātības autori, domājams, nenodarbojas ar pašanalīzi un kritiski nevērtē sava intelekta kvalitāti un sava intelekta pielietošanas rezultātus. Iespējams, pareizāk (tuvāk realitātei) ir prāta bezprātību uzskatīt par “jaunu normālību”. Tāds apzīmējums kļuva populārs XXI gadsimta sākumā, vērtējot īstenības procesus un cilvēku lomu īstenības procesos. Prāta bezprātība ir normāla parādība. Tā tam ir jābūt, un ar to visi ir apmierināti.

   Protams, visi nav apmierināti. Tāpēc jēdziens “traģisms” ir saglabājams modernās bezprātības analītikā. Prāta bezprātība, tās masveidība un omulīgā pašsajūta ir visīstākais traģisms antropoloģiskajā evolūcijā. Cilvēces pagātnē bezprāts nekad netika auklēts. Prāta trūkums bija nelaime, bet nevis “jauna normālība”. Cilvēka identitātē prāts bija galvenais elements. Cilvēka definīcijā tiek akcentēts prāts. Cilvēks ir saprātīga radība – Homo sapiens. Saprātīgais cilvēks ir cilvēku ģints (Homo) tagadējā suga.

   Rietumos trauksme jau tika celta XXI gadsimta sākumā. Tika debatēts par cilvēku intelektuālo novājēšanu. Cilvēki kļuva bezprātīgāki, dumjāki, iracionālāki, neloģiskāki. Tādu secinājumu nebija grūti pierādīt.

   Eigēnikas, ģenētikas, cilvēku genofonda evolūcijas izpratnē noteiktu ieguldījumu planetārā mērogā ir devusi amerikāņu profesora Džona Gleda (John Glad; 1941-2015) populārzinātniskā grāmata „Cilvēka evolūcijas nākotne: eigēnika 21.gadsimtā” (2006). Tā ir pārtulkota un izdota daudzās valodās. Tajā skaitā arī krievu valodā.

   Par grāmatas saturu internetā turpinās diskusija. Grāmata ir rosinājusi daudzus intelektuāļus izteikt savu viedokli par attiecīgajiem jautājumiem.

   Grāmatas plašajā ievadā autors apskata 12 tēzes jeb mītus. Tos mūsdienu sabiedrība ir formulējusi un visiem uzspiedusi kā idejiskās dogmas. Saprotams, šie mīti diktē Rietumu politkorektuma normas un tajā skaitā neļauj atklāti runāt par šodienas cilvēku bezprāta un iracionālisma avotiem. Tēzes jeb mīti ir sekojošie.

   1. Mēs atzīstam, ka dzīvnieki var būtiski izmainīties dažu paaudžu laikā. Taču mēs to neattiecinām uz cilvēkiem, kuri tūkstošiem paaudžu laikā it kā nav nemaz mainījušies.

   2. Intelektuāļi atzīst, ka mēs esam evolūcijas produkts. Taču intelektuāļi atzīst arī to, ka cilvēks ir vienīgā būtne, kas vairs nav pakļauts evolūcijai.

   3. Tiek atzīts, ka tādi faktori kā cilvēka spējas un izveicība neietekmē sociālo šķiru veidošanos. Tiek atzīts, ka šķiras veidojas nejaušības rezultātā vai mantošanas privilēģiju formā. Publiski tiek noliegta iedzimta intelektuālā koeficienta (IQ) atšķirības dažādās sociālajās šķirās.

   4. Mēs esam radījuši intelekta akadēmiskās testēšanas industriju, taču iegūtajiem rezultātiem nepievēršam nekādu vērību un neizdarām nekādus secinājumus.

   5. No paaudzes uz paaudzi ģimenes kļūst mazākas. Intelektuāli apdāvināti cilvēki visbiežāk neatstāj pēcnācējus. Taču mēs miermīlīgi ar to samierināmies.

   6. Mēs steidzamies atbrīvoties no dabiskās atlases ar medicīnas palīdzību un esam stingri pārliecināti, ka uz nākamajām paaudzēm dabiskās atlases mākslīgā deformēšana neatsaucas.

   7. Saspringti nododoties cilvēka genoma izziņai, mēs tajā pašā laikā turpinām vadīties no morāles normām, kas ir vērstas pret zinātniski izskaidrojamu uzvedību.

   8. Cilvēki nevar iztikt bez vairošanās, taču šis process joprojām ir apvīts ar daudziem aizspriedumiem un aizliegumiem.

   9. Mēs esam radījuši kastu sabiedrību, kuras privilēģētākās kastas kooptē talantus no mazāk privilēģētām kastām. Ekspluatējot šos talantus, mēs tajā pašā laikā demagoģiski propagandējam vienlīdzīgas iespējas visiem cilvēkiem.

   10. Mēs izliekamies neredzam, ka mūsu sugu var nemaldīgi uzskatīt par patoloģisku. Aizmirstot par dabas resursu ierobežotību, mēs esam vērsuši pret sevi un citām dzīvām būtnēm ekoloģisko postījumu šausmīgās sekas.

   11. Mēs radījām nestabilu ekonomiku, kas balstās uz resursu izsmelšanu un tiecamies vēl pēc lielākiem patērēšanas apjomiem. Šo nesaprātīgo procesu mēs esam pasludinājuši par savas dzīves galveno mērķi.

   12. Mēs deklarējam vārda brīvību un tajā pašā laikā naidīgi izskaužam jebkuru alternatīvo uzskatu par cilvēka ģenētiku, ja tas nav izdevīgi kādai sabiedrības daļai.

   Dž.Gleda grāmatā ir brīdinājums par draudošo katastrofu. Tā agrāk vai vēlāk sagaida Rietumu sociumu. Tā pārstāvju intelektuālais potenciāls strauji samazinās. Kā raksta Dž.Gleds, visiem ir skaidrs, ka panākumi mācībās un darbā nav iespējami bez noteiktām intelektuālajām spējām. Ne visiem tas ir sastopams un tāpēc ne visi var, piemēram, sekmīgi mācīties.

   Tā, piemēram, ASV vidusskola ir visiem pieejama. Taču 35% no amerikāņu jauniešiem nav spējīgi mācīties līdz 8.klasei. ASV ir konstatēts, ka no tām sievietēm, kuras tiecas iegūt pēc iespējas augstāku izglītību, 20% atsakās no bērnu dzemdēšanas. Bieži tas notiek finansiālo apsvērumu rezultātā. Turpretī tās jaunās sievietes, kuras nemācās, dzemdē bērnus, jo saņem valsts pabalstu – jo vairāk bērnu, jo lielāks pabalsts. Tāpēc divdesmitgadīgajām mazizglītotajām sievietēm ir par 50% vairāk bērnu nekā augsti izglītotajām sievietēm 30 gadu vecumā, kad parasti viņām piedzimst pirmais bērns. Jo mazāks sievietes intelektuālais koeficients, jo ātrāk viņa sāk dzemdēt bērnus. Tāpēc var secināt, ka augsta intelekta nesēju gēnu koncentrācija samazinās, bet zema intelekta nesēju gēnu koncentrācija pieaug. ASV vienai trešajai daļai no 40 gadu vecām sievietēm ar labu izglītību un ienākumiem nav un acīmredzot arī nekad nebūs bērnu.

   Statistika par abortiem arī neiepriecina. Divdesmitgadīgas sievietes ar vidusskolas atestātu abortu izdara 10 reizes biežāk nekā sievietes, kura skolu pameta pirms 8.klases. Jo augstāka izglītība, jo lielāka alga, jo biežāk izdara abortu.

   Kā norāda Dž.Gleds, ASV sociālā politika faktiski ir absurda: neviens nedomā par to, ka slepkavām, bandītiem, izvarotājiem, narkomāniem, hroniskiem alkoholiķiem nedrīkst atļaut vairoties. Jau senajā Grieķijā zināja par iedzimtu tieksmi uz noziedzību un asociālu uzvedību.    

   Secinājums ir bēdīgs: mūsdienu pasaulē nepārtraukti samazinās augsta intelektuālā koeficienta pārstāvju skaits. Citiem vārdiem sakot, sociums kļūst arvien dumjāks. Amerikāņu profesors domā, ka šodien pasaulē vairs nav tāda līmeņa cilvēki kā Mečņikovs, Verdi, Lists, Čaikovskis, Tolstojs, Dikenss, Dostojevskis.

   Arī kari iznīcina labākos, jo vecus, slimus un debilus neņem dienēt armijā. Izglītības saturs visbiežāk tiek pieskaņots visvājākajiem. Tāda pieeja valda ne tikai ASV, bet arī daudzās citās zemēs. Valsts likteni vēlēšanās praktiski izlemj analfabēti, pusizglītotie, cilvēki ar zemu intelektuālo potenciālu. ASV migrantu intelektuālais koeficients ir 1/3 zemāks nekā vidējais līmenis valstī. Tas pats būs arī viņu pēcnācējiem.

   Genofonda debilizācija, idiotizācija, kretinizācija mūsdienās ir acīmredzama. Sabiedrība, kurā ir stabils vidējais intelektuālais koeficients, bet nav intelektuālie līderi un gudri cilvēki, ir nolemta pelēcīgai eksistencei. Tā ir garīgi nabadzīga un garīgi nīkuļojoša sabiedrība.

   Mūsdienu medicīnas līmenis ir likvidējis dabisko atlasi, kad neizdzīvo vājākie. No ASV dzimušajiem 98% nodzīvo līdz 25 gadu vecumam. Tas ir ļoti bīstami, jo tiek medicīniski nodrošinātas dažādu slimību saglabāšanās genofondā, jo 98% no 25 gadu vecajiem jauniešiem ir arī bērni - slimiem cilvēkiem var būt bērni. Mūsdienu medicīna glābj debilus, kuri agrāk neizdzīvotu, un debiliem šodien var būt bērni. Viņus aizsargā „cilvēktiesības”, „liberālisms”, „politkorektums”.

   Kā brīdina Dž.Gleds, drīz puse no sociuma būs debila – idioti vai labākajā gadījumā intelektuāli atpalikuši cilvēki. Autors piemērā atsaucās uz satraucošo stāvokli ASV ebreju sabiedrībā. Ebreji incesta rezultātā degradējas. Ebreju ortodoksālajās aprindās radniecīgi tuvu cilvēku laulību rezultātā 10% bērnu piedzimst ar smagiem iedzimtiem defektiem, kas neļauj viņiem normāli dzīvot. Vairums no viņiem ir debili, kurus uztur valsts. Ebreju ortodoksālajās ģimenēs bērnu skaits netiek ierobežots. Daudzās ģimenēs ir 8 un vairāk bērnu. Puse no viņiem parasti ir debili.

   Kā skaidro Dž.Gleds, pēc II Pasaules kara gan kapitālisma, gan sociālisma zemēm bija viens mērķis – materiālās labklājības veicināšana. Tātad velme uzlabot cilvēku materiālo labklājību, tādā veidā padarīt viņus laimīgus, jo laimi var nodrošināt tikai materiālā labklājība. Citu ideoloģisko mērķu nebija ne vieniem, ne otriem. Eiropiešu civilizācijas trendi principā bija tipoloģiski identiski, neskatoties uz atšķirīgo politisko „iepakojumu”.

   Arī demogrāfiskā virzība bija identiska. Gan kapitālisma, gan sociālisma zemēs strauji samazinājās dzimstība, jo fertilitātes koeficients noslīdēja zem optimālā 2,1 un tuvojās 1, 1 – 1,2. Rietumeiropā nav pieņemts aicināt dzemdēt vairāk bērnus, bez kā pārvarēt demogrāfisko kolapsu nav iespējams. T.s. tradicionālajās sabiedrībās bērni ir vecāku vienīgais sociālais atbalsts un vecākiem sniedz ekonomisko labumu. Jo vairāk bērnu, jo izdevīgāk vecākiem. Mūsdienu sabiedrībā ir pretēji. Bērni ir kļuvuši par ekonomisko slogu, jo traucē vecākiem palielināt patērēšanu un dzīves baudīšanu, kas ir viņu dzīves mērķis. Lai ietaupītu līdzekļus, izdevīgāk ir dzemdēt mazāk bērnu un galu galā bērnu dzemdēšanu novedot līdz minimumam.

   Pēc I Pasaules kara depresija eiropiešu apziņā marginalizēja šķiru privilēģiju un koloniāli impērisko privilēģiju izjūtu. Rietumos strauji nostiprinājās egalitārisma psiholoģija – utopisks pieņēmums par visu cilvēku vienlīdzīguma nepieciešamību un iespējamību. Tas atspoguļojās arī filosofijā un zinātnē. Rietumos ieviesās unificēta ideoloģija. Tas pats notika arī sociālisma zemēs, kur tāpat praktiski dominēja egalitārisma ideoloģija, kaut gan tai bija cita terminoloģija. Rietumos kultūras antropoloģija (tieši vai netieši) pievērsās egalitārisma pamatojumam. Tika nepārtraukti skaidrots, ka cilvēku prāts viens no otra maz atšķiras un visi cilvēki saskaņā ar viņu iedzimtajām īpašībām ir vienādi. Cilvēku atšķirības nosaka tikai ārējā vide, izglītība, audzināšana. Citu faktoru nav. Lai visi cilvēki vienādā mērā kļūtu laimīgi, nepieciešams uzlabot dzīves apstākļus – ārējo vidi.

   XX gs. beigās evolūcijas teorija netika aizliegta, taču sabiedrībai centās ieskaidrot, ka tā neattiecas uz cilvēku nākotni. Evolūcijas teorija attiecas uz visām dzīvojām radībām, izņemot cilvēkus. Interesanti vērojama viena paranormāla situācija: jo zinātne labāk izprata ģenētikas nozīmi (tātad to, ka starp cilvēkiem pastāv ģenētiskās atšķirības), jo sabiedriskā doma naidīgāk izturējās pret ģenētikas jaunajām zināšanām un eigēniku, visbiežāk izvēloties noklusēšanas stratēģiju un taktiku.

   Šajā sakarā noteikti nākas atcerēties vienu bēdīgi slavenu notikumu. Tas risinājās pēc Dž.Gleda grāmatas izdošanas. 2007.gada oktobrī ASV no darba atbrīvoja Nobela prēmijas laureātu, DNK struktūras atklājēju, planetārā zinātniskā projekta „Cilvēka genoms” ilggadējo vadītāju profesoru Džeimsu Vatsonu. Tas notika pēc publikācijas, kuras autore atstāstīja zinātnieka viedokli par nēģeru intelektuālā potenciāla specifiku. Pēc raksta presē ar vienu no izcilākajiem zinātniekiem cilvēces vēsturē Rietumu politkorektuma fani izrēķinājās apmēram divu nedēļu laikā, - profesors publiski atvainojās par saviem izteikumiem; pie tam tā nebija intervija, bet zinātnieka teiktā atreferējums, kas, protams, varēja precīzi nesakrist ar reāli formulēto viedokli, bet to neviens neņēma vērā. Profesoru vispirms atstādināja no amata uz zināmu laiku, bet apmēram 17.dienā pēc liktenīgās publikācijas aicināja uzrakstīt atlūgumu. Neviens negribēja ņemt vērā to, ka zinātne jau sen ir statistiski pierādījusi atšķirību pastāvēšanu starp rasēm. Atšķirības nosaka ne tikai kultūras, ģeogrāfiskie un klimatiskie faktori, bet arī ģenētiskie faktori. 2007.gada oktobrī politkorektuma trakošanas laikā absurdākais bija tas, ka tajās dienās iznāca žurnāla „Nature” kārtējais numurs. Tajā bija publicēts plašs pētījums par atšķirībām starp rasēm. Pret šo rakstu, protams, neviens politkorektuma maniaks nevērsās. Faktiski ASV sabiedrībā ir labi zināms, ka nēģeru vidējais IQ ir zemāks nekā vidējais IQ „baltajiem” cilvēkiem. Zinātniskie dati, protams, neliecina, ka nēģeri ir muļķāki par „baltajiem”. Zinātniskie dati liecina, ka daži nēģeri var būt muļķāki par dažiem „baltajiem”. Statistiski „vidējais IQ” ir zinātniska abstrakcija, jo reālajā ikdienā mums nav ne „statistiski vidējais nēģeris”, ne „statistiski vidējais „baltais””. Arī tas ir saprotams ASV sabiedrībā.

   Dž.Gleds raksta par ģenētisko stratifikāciju. Tā viņš apzīmē intelektuāli viendabīgo grupu konsolidāciju relatīvi norobežotās subkultūrās. Ģenētiskās stratifikācijas process ir uzskatāmi redzams šodienas sabiedrībā. Gudrākajiem pie tam tiek arī vara un bagātība. Viņu cinisms pret pārējiem vēršas plašumā. Zemākās intelektuālās grupas ir darbaspēks: jo tās primitīvākas, jo labāk. 2000.gada pētījumi parādīja, ka ASV 55% no cilvēkiem ar pamatizglītību un maziem ienākumiem (20 000 $ gadā) nevar nosaukt nevienu prezidenta kandidātu. Viņi politikā neko nezina un arī negrib zināt.

   Visjaunākajā periodā aktuāla problēma ir kļuvusi eiropeīdu valstu elites intelektuālā un radošā potenciāla samazināšanās. Taču tas neattiecas tikai uz eliti. Šveices un Izraēlas zinātnieki ir konstatējuši drūmu ainu. Aizvadītajos apmēram 100 gados masu mēdiju propagandas un politiskās varas stingras ideoloģiskās kontroles rezultātā cilvēku darbība, uzvedība un komunikācija manāmi standartizējās. Pret to var izturēties kā pret apzināti organizētu procesu, transformējot ļaužu apziņu, domāšanu, kognitīvo rosību u.tml. Sekas ir cilvēcisko personību daudzveidības trūkums, kā arī personību deficīts vispār. Tas ir spilgti vērojams politikā. Eiropeīdu elite un masas nav spējīgas veikt revolucionārus sociālos pārkārtojumus un optimizēt savu dzīvi cilvēciski cienīgā līmenī. Pandēmijas/parapandēmijas laikā 2020.-2021.gadā elites un masu intelektuālais irdenums kļuva konstatējams “bez brillēm”.   

 

 

 

88. Unikālā divkauja

       Unikālā divkauja ir “ COVID-19 ” pandēmijas atribūts. Unikālā divkauja ir pandēmijas vēl viena būtiska, substancionāla īpašība. B...