87. "COVID" ābece

 

 

   “COVID” ir nofraktēts uz mūžu mūžiem. Cilvēce nekad no tā nešķirsies. “COVID” ar tā koronavīrusa štammiem un valstu valdību juridiski uzspiesto obligāto vakcināciju kļūs cilvēku apziņas un kultūras organisks elements. Tāda ir cilvēces pašpasludināto saimnieku (jūdu un anglosakšu pasaules valdības, globālisma mafijas, globālās kleptokrātijas, “Facebook” “baltā saraksta”) stingra griba un stratēģiskais imperatīvs. Līdz šim (2021.g. oktobrim) viss teicami “iet pēc plāna”. “COVID” ir jau sasniedzis “piekto vilni”, obligātās vakcinācijas diktatūra ir fakts, atsevišķās zemēs (piem., Taivānā) vakcīnas izraisa lielāku mirstību nekā pats vīruss. Respektīvi, cilvēcei ir jāapgūst jauns zināšanu komplekss – “COVID” ābece. Tādējādi cilvēce iegūs elementāru priekšstatu par vīrusiem, vakcīnām, vakcinēšanu.

   Tiesa, noteikti nākas rēķināties ar objektīvas informācijas noklusēšanu, statistikas kropļošanu un oficiālās statistikas nepieejamību vispār, sabiedrību neinformējot par reālo notikumu gaitu. Tā, piemēram, Izraēlas valdības pandēmijai speciāli izveidotās padomes sēžu protokoliem un stenogrammām ir noteikts 30 gadu ilgs slepenības statuss. Savukārt Krievijā sabiedrība nevar iepazīties ar valsts oficiālo statistiku. Latvijā par 2020.gadu tika sniegtas statistiskās ziņas. Publikācijai “NRA.LV” bija virsraksts “No vēža pērn nomira 8 reizes vairāk nekā no Covid-19”. Tātad publicēti ir dati par mirstību pandēmijas pirmajā gadā. Nav aizmirstama baiļu, panikas, histērijas uzpūšana par “COVID” šausmīgi nāvējošo potenciālu. Tautas masu psihozes stimulēšanas galvenais instruments bija statistika par milzīgo mirstību no trakā vīrusa. Par to, ka statistikai nevar uzticēties, aizdomas bija jau no paša sākuma. Tagad tās apstiprinās dotajā publicētajā tekstā. Citēju visu tekstu: “Centrālās statistikas dati (CSP) liecina, ka visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā 2020. gadā bija asinsrites sistēmas slimības. Pēc tam nākamo vietu nāves cēloņu statistikā ieņēma audzēji, tad nelaimes gadījumi, noslīkšana, traumas. 700 gadījumos kā nāves cēlonis bija noteikta Covid-19 saslimšana. Asinsrites sistēmas slimības Latvijā ir visizplatītākais nāves cēlonis: 2020. gadā no šīm slimībām valstī nomira 15,4 tūkstoši cilvēku jeb 53,4 % no mirušo kopskaita. Sieviešu mirstība no asinsrites sistēmas slimībām ir 1,2 reizes augstāka nekā vīriešu: uz 100 000 attiecīgā dzimuma iedzīvotāju 2020. gadā mirušas 885 sievietes un 725 vīrieši. Nākamā lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji. No tiem 2020. gadā miris 6,1 tūkstotis cilvēku. Vīriešu mirstība no audzējiem 1,2 reizes pārsniedz sieviešu mirstību. Trešo vietu nāves cēloņu struktūrā ieņem ārējie nāves cēloņi (nelaimes gadījumi, noslīkšana, traumas). 2020. gadā šo cēloņu rezultātā nomira 1,4 tūkst. cilvēki. Pēdējos gados mirstība no ārējiem nāves cēloņiem samazinās (piemēram, no 100 mirušajiem uz 100 000 iedzīvotāju 2010. gadā līdz 75 - 2020. gadā). Nelaimes gadījumos iet bojā trīs reizes vairāk vīriešu nekā sieviešu. 700 gadījumos kā nāves cēlonis noteikta Covid-19 saslimšana. Pirmie nāves gadījumi novēroti 2020. gada martā, taču gada nogalē saslimušo skaits strauji pieauga. Visvairāk saslimšana skāra vecāka gadagājuma cilvēkus - 88 % nāves gadījumos personām bija 60 vai vairāk gadi. Mirušo skaitā sieviešu un vīriešu proporcija ir līdzīga.”

   “COVID” ābecē noteikti ir populārā veidā jāiekļauj zināšanas par koronavīrusu un tā štammu rašanās cēloņiem. Tāpat ir nepieciešams sniegt masām saprotošu pārskatu par vakcinācijas vēsturi, vakcināciju kā medicīnas zinātnisko panākumu. Ābecē ir jābūt elementārām zināšanām par t.s. tradicionālajām vakcīnām un t.s. netradicionālajām vakcīnām. No cilvēkiem nav jāslēpj jaunas vakcīnas pārbaudes kārtība un vakcīnu nelabvēlīgās sekas. Par to ir jāstāsta ābecē. Tajā vajadzētu stāstīt arī par koronavīrusa “SARS-CoV-2” izcelsmi. Taču acīmredzot cilvēce nekad neuzzinās patiesību, jo vīruss visticamākais ir militārās bioloģijas produkts, ko netieši publiski ir apstiprinājis (pie reizes melojot valsts prezidentam Trampam) tik kompetents speciālists kā E.Fauči.

   Sava veida “COVID” ābece ir Sergeja Kurginjana kolosālais pētījums par pandēmiju. Pētījuma rezultāti ir internetā pieejami videoformā un tekstu formā.

  

86. Vakcinācijas industrija

 

   “COVID-19” pandēmija sekmēja industrijas jauna veida rašanos. Uz Zemes radās fenomens, ko nākas dēvēt par vakcinācijas industriju. Tā sastāv no diviem cieši saistītiem segmentiem: vakcīnu ražošanas un vakcinācijas. Tāpēc jauno industriju nevar dēvēt tikai par vakcīnu industriju. Jaunā industrija aptver arī savas produkcijas realizāciju – masveida vakcināciju. Piemērotāks ir apzīmējums “vakcinācijas industrija”.

   Vakcīnu ražošana kļuva rūpniecība – ražošana ar rūpnieciskām metodēm. Cilvēces vēsturē pirmo reizi ārstniecisko preparātu izgatavošana notiek kā mašinizēta lielražošana visai cilvēcei. Jaunās industrijas industrializācijas vēriens krietni pārsniedz tradicionālo industriju vērienu. Vakcinācijas industrija vēlas ar savu produkciju apgādāt visu cilvēci – ikvienu cilvēku, gan lielu vai mazu cilvēku, šajā Saulē. Tāds mērķis nav nevienam citam industrijas veidam. Turklāt vakcinācijas industrijā eksistē vairākas specifiskas nostādnes. Runa nav tikai par vakcīnu lielražošanu kā ļoti dāsnu biznesu. Runa ir arī par vakcīnu nepārtrauktu piegādi cilvēcei. Vakcinācijas industrija paredz nemitīgu vakcīnu ražošanu un lietošanu. Cilvēkiem būs regulāri jālieto vakcīnas visu atlikušo mūžu. Lai to panāktu, vakcinācijas industrija sadarbībā ar politisko varu uz Zemes visās valstīs tiecas realizēt obligātās vakcinācijas politiku. Vakcinācijai ir jākļūst par katra cilvēka identitātes pazīmi, tikai vakcinētajiem cilvēkiem dodot iespēju strādāt, atrasties sabiedrībā, komunicēt ar citiem cilvēkiem u.tml. Vakcinācija tiek pārvērsta par cilvēka socializācijas atribūtu. Bez vakcinācijas cilvēks nav pilnvērtīgs sabiedrības loceklis. Nevakcinētie cilvēki ir nesaudzīgi jāpakļauj diskriminācijas, izolācijas, marginalizācijas, dehumanizācijas visiem iespējamajiem formātiem.

   Vakcinācijas industrijai ir divas prioritātes: 1) triljoniem dolāru vērtā biznesa attīstība un 2) cilvēces obligāto vakcināciju maksimāli izmantot ekonomiskai, sociālai, ģeopolitiskai, ekoloģiskai, tehnoloģiskai “lielai pārlādēšanai”, kas ir globālisma prozelītu mērķis un kam kopumā kalpo pandēmija/parapandēmija.

85. Ekosatelīts

 

 

   Demogrāfiskajai pārejai (1960-2050) ir vairāki stabili destruktīvi satelīti (pavadoņi, miesassargi). Tie ir relatīvi atsevišķi tendēti procesi. Tie sākās un virzās kā patstāvīga secīgu darbību virkne tajā pašā laikā, kad sākās un virzās demogrāfiskā pāreja. Patiesībā procesu patstāvība ir nosacīta. Faktiski tiekamies ar demogrāfiskās pārejas organiskiem komponentiem. Destruktīvos satelītus dzemdē demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitāte – cilvēku psihiskais stāvoklis kā demogrāfiskās pārejas sekas. Demogrāfiskā pāreja cilvēkos uzkurina noteiktu psihisko noskaņojumu, kas atspoguļojas cilvēku darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Tādi satelīti ir ne tikai digitālā galaktika (interneta informācijas/komunikācijas digitālās tehnoloģijas) un patērēšanas sabiedrība (patērēšanas ideoloģija un prakse), bet arī ekoloģiskais satelīts (ekosatelīts). Runa ir par globālisma mafijas maniakālo attieksmi pret t.s. klimata katastrofu. Cilvēce tiek nemitīgi biedēta ar klimata katastrofu kā sekas klimata izmaiņām. ASV valdības dokumentos, piemēram, ir skaidrots, ka klimata katastrofa izraisa konfliktus starp valstīm un veicina cilvēku migrāciju.Temperatūras pieaugums un jūras līmeņa paaugstināšanās apdraud ekonomiku, veicina nabadzību. Klimata sasilšana izraisa uragānus, mežu ugunsgrēkus, plūdus. Pandēmijas laikā klimata katastrofa pat tika sludināta kā galvenā cilvēces nelaime un daudz lielāk drauds nekā koronavīrusi. Tas ir iespējams vienīgi specifiski odiozā apziņā – demogrāfiskās pārejas specifiski odiozajā mentalitātē, kas sastopama sociumā un tās elites traumētākajā daļā (globālisma mafijā). Tikai psihiski neadekvāti politiķi var politiskā “piāra” akcijās izmantot slimus bērnus. Ekoaktīviste Grēta Tunberga sirgst ar Aspergera sindromu, obsesīvi kompulsīvu un selektīvu mutismu. Viņa trīs reizes tika nominēta Nobela miera prēmijai un ir klimatisko hunveibīnu sektas populārs instruments.

 

 

84. Zināšanu fragmenti (12)

 

v  Digitālo galaktiku (piem., interneta placdarmu) eiropeīdi radoši un ar lielu entuziasmu sāka veidot tajā laikā, kad sākās Rietumu civilizācijas pagrimums postmodernisma un neoliberālisma formātos. Digitālā galaktika strauji attīstījās demogrāfiskās pārejas (1960-2050) laikā. Tas ir ļoti nelabvēlīgs laiks “baltajai” rasei. Šī laika aktīvākais trends ir bojāeja. Kā redzam, bojāejas laikā civilizācijā ir iespējami ģeniāli radoši procesi. Turklāt tik ģeniāli radoši procesi, ka tie ir spējīgi radikāli transformēt sabiedrības apziņu. Taču aktuāls ir jautājums, kādā virzienā tiek transformēta sabiedrības apziņa. XXI gs. satraukums par digitālās galaktikas negatīvajām antropoloģiskajām sekām ir ļoti aktuāls. Internets, digitālās tehnoloģijas, sociālie tīkli, viedie telefoni nelabvēlīgi atsaucas uz cilvēkiem. Par to ir daudzi pētījumi. Tādējādi sanāk, ka patiesībā digitālā galaktika ir konģeniāla vispārējai bojāejai. Digitālo galaktiku patiesībā ir jāvērtē kā demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitātes produktu; proti, bojāejas mentalitātes produktu. Bojāejas laikā civilizācijā nav iespējami pozitīvi, garīgi labvēlīgi radošie procesi. Priekšstats par tādu iespēju ir pašapmāns, fikcija. Tā, piemēram, sociālo tīklu monopolizācija XXI gs. ASV un citur izraisīja totālu morālo krīzi, sagraujot uzticību informācijai, vārda brīvībai, cilvēka tiesībām, demokrātijai utt. Digitālās galaktikas pamatkomponents, proti, informācijas segments, kļuva morālās deģenerācijas fundamentāls veicinātājs.

v  Demogrāfiskās pārejas stabils destruktīvs satelīts (pavadonis, miesassargs) ir ne tikai digitālā galaktika, bet arī patērēšanas sabiedrības sociāli ideoloģiskais koncepts. Tas ir pamatā t.s. patērēšanas sabiedrībai Rietumu civilizācijā. Sociāli ideoloģiskais diskurs par patērēšanas sabiedrību kā cilvēku labklājības oāzi Rietumos sākās XX gs. 60. gados. Tātad sākās reizē ar demogrāfisko pāreju (1960-2050). Nepieciešamība izveidot patērēšanas sabiedrību kļuva “balto” cilvēku dzīves mērķis. Pie kā tas ir novedis, bija redzams jau XX gs. otrajā pusē. Savukārt XXI gs. bezjēdzīgā patērēšana jau ir tik lielā mērā degradējusi masu cilvēku apziņu, ka ir nepieciešams fiksēt jaunu būtņu – postcilvēku – ģenēzi. Patērēšana ir kļuvusi bojāejošās eiropeīdu rases tagadnes izbaudīšanas viens no galvenajiem veidiem.

v  Jēdziens “demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitāte” ir nepieciešams. Nepieciešamību nosaka un pamato dzīves konkrētas mentālās izpausmes. Demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitāte tāpat kā jebkura laikmeta mentalitāte attiecas uz cilvēku domāšanas veidu, dzīves uztveri un emocionālo ievirzi. Arī demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitāti konsolidē tas, kas attiecas uz psihi, apziņu, kam ir intelektuāls raksturs – attiecas uz domāšanu, prātu, zināšanām, vērtībām, normām. Demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitāte ir orientēta uz tagadni - tagadnes dzīves iespēju izbaudīšanu. Pagātnes un nākotnes tematika nefigurē. Tā ir mentalitāte, kas sekmēja bezprāta diktatūru un vakcinācijas programmu kontrproduktivitāti koronavīrusa pandēmijas laikā 2020.-2021.g. 

v  Pateicoties demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitātei, pandēmija tika pārvērsta par parapandēmiju. Tas varēja notikt tāpēc, ka sabiedriskās apziņas haotizācija bija jau pirms vīrusa “SARS-CoV-2” izlaišanas/izbēgšanas no militārās bioloģijas laboratorijas. Ķīnā momentā izolēja slimos. Rietumos momentā sāka izolēt un vajāt veselos cilvēkus. Tā, piemēram, Austrijas kanclers 2021.gada oktobrī piedāvāja piecu pakāpju plānu veselo cilvēku ierobežošanai (karantīnai, “mājsēdei” u.tml.). Viņa pārliecībā visa atbildība gulstas uz nevakcinētajiem, it kā preparāti vārdā “vakcīna” 100% aizsargātu. Arī tad, kad masveidā sāka slimot vakcinētie, valstu politiķi neatsacījās no veselo cilvēku vajāšanas, diskriminācijas, getoizācijas utt.

·       Demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitātes specifiskajā kontekstā ir jāvērtē informācija par pandēmiju. Tas attiecas arī uz informācijas slēpšanu. Piemēram, Izraēlā valdības “kovidpadomes” protokoliem un stenogrammām ir slepenības augstākais statuss uz 30 gadiem. Savukārt 2021.gada 23.oktobrī Rīgas medijs “nra.lv” publicēja samērā uzticamu materiālu. Jau tā virsraksts ir pārsteidzošs: “No vēža pērn nomira 8 reizes vairāk nekā no Covid-19”. Publicētas ir statistiskās ziņas par mirstību 2020.gadā. Tātad par mirstību pandēmijas pirmajā gadā. Nav aizmirstama baiļu, panikas, histērijas uzpūšana par kovida šausmīgi nāvējošo potenciālu. Tautas masu psihozes stimulēšanas galvenais instruments bija statistika par milzīgo mirstību no trakā vīrusa. Par to, ka statistikai nevar uzticēties, aizdomas bija jau no paša sākuma. Tagad tās apstiprinās dotajā publikācijā. Taču nekas nemainījās sabiedriskajā domā. Latvieši doto publikāciju atstāja bez ievērības. Netika pieprasīta objektīva informācija par 2021.gadu. Latvieši turpināja izbaudīt mema “vakcinācija” zombējošo tvanu it kā nekas nebūtu noticis. Tas, ka valdība melo, latviešus neuztrauc. Kā zināms, memu efektivitāte ir atkarīga no sabiedrības gribas un spējas pretoties zombēšanai.

v  Civilizācijas norieta, bojāejas laikā niecīgs ir sociālais instinkts aizstāvēt patiesību, godīgumu, gudrību, kompetenci, garīgumu. Pandēmijas/parapandēmijas mēnešos nav konstatējams sociālais instinkts aizstāvēties pret obligātās vakcinācijas diktatūru, cilvēku čipizāciju, veselo cilvēku diskrimināciju. Sabiedrība ir amorfa bez kolektīvās pašaizsardzības spēka. Sabiedrībā valda depresija un cilvēku noslēgtība sevī. Nav spilgtu personību sociāli kumulatīvai darbībai ar kumulatīvu efektu. Valda neuzticība viens otram, pašcieņas trūkums, morālais traumatisms.

v  Civilizācijas norieta, bojāejas laikā saglabājas radikālu izmaiņu faktori. Radikālas izmaiņas notiek turbulentos (virpuļveidīgos) apstākļos un tās radītās bifurkācijas (sazarošanās vairākās daļās) rezultātā. Bifurkācija ir jāizmanto sociālajai transformācijai, lai sabiedrību pagrieztu uz jauna pozitīva ceļa. Ja tas nenotiek, tad nekas nemainās (saglabājas iracionāla, deģeneratīva patoloģija) vai visu pārņem savā varā destruktīvie, reakcionārie, antinacionālie, dehumanizācijas spēki. Ja sabiedrībā ir nepieciešams izmainīt kundzības un pakļautības sadalījumu, tad tam vispiemērotākais faktors ir bifurkācijas laiks. Tāds laiks bija “perestroikas/atmodas” laiks, ko meistarīgi izmantoja PSKP/VDK nomenklatūras morālie kastrāti. Politiskās mutācijas lēni uzkrājas. Nepieciešama liela politiskā pacietība, ja ir griba kaut ko radikāli izmainīt. Nākas samierināties ar parlamenta smieklīgo arhaiskumu, tautas politiskās pārstāvniecības degradāciju, iespēju tautas viedokļa pārstāvniecību internetā realizēt idiotiem un deģenerātiem. Politiskās industrijas nākotne ir bez pasionaritātes. Dominē Edipa komplekss – likvidēt līdzcilvēkus politikā, valsts pārvaldē, tautas pārstāvniecībā. Pandēmijas/parapandēmijas laikā medicīnas zinātniskās kompetences un profesionālā korektuma vietā uzplauka amokāls moderni elegants tirānisms.

v  Globālās demogrāfiskās pārejas laika sociuma un tā elites garīgais stāvoklis un tā ietekmētā interneta sociālo tīklu darbība ir veicinājusi jauna tipa cenzūras rašanos. Cenzūra ir kļuvusi masu fenomens ar visiem tipiskajiem masu fenomenu atribūtiem. Turklāt cenzēšanas objekts tagad nosacīti ir visa cilvēce. Interneta sociālo tīklu darbībai ir cilvēces mērogs. Ja carisma un padomju laikā latviešu radošo darbību Pēterburgā un Rīgā cenzēja tikai viens cenzors, tad tagad cenzoru skaits sniedzas vairākos simtos. Tas attiecas uz “Facebook” (FB). Rīgā FB cenzē “satura uzraudzības biroja” apmēram 150 “satura uzraugi”. Tādi “satura uzraugi”, saprotams, ir arī citās zemēs. Viņu skaits sniedzas daudzos tūkstošos. Faktiski ir radusies jauna sociālā kasta no gados jauniem cilvēkiem. Tā, piemēram, zinot latviešu jaunās paaudzes izglītotības, morāles, intelektuālās kapacitātes, kā arī nacionālā patriotisma, sociālās atbildības, profesionālās ētikas vispārējo līmeni, nav grūti novērtēt “satura uzraudzības biroja” darbinieku cilvēcisko un profesionālo kvalitāti. Cenzūras jaunā tipa misija esot “cīnīties pret manipulēšanu ar sabiedrību”. Ko tas praktiski nozīmē, FB nesaudzīgi uzskatāmi demonstrēja ASV, līdz pasaules galam nobloķējot sava valsts prezidenta kontus sociālajos tīklos. Neapšaubāmi, jaunā tipa cenzūra ir globālisma mafijas “aukstais ierocis”. Globālisma mafija nevar iztikt bez cenzūras – nevēlamas informācijas inkvizīcijas. Sociuma un tās elites garīgais pagrimums vēl nav tik totāls, lai vairs nebūtu sastopama racionāla, objektīva, godīga un morāli atbildīga attieksme pret dzīvi un savu darbu. To spilgti apliecina politiķu un mediķu starptautiskā kritika pandēmijas/parapandēmijas mēnešos. “Satura uzraugu” pienākums ir nepieļaut kritiskas informācijas publicēšanu.

v  Jaunā tipa cenzūra neapšaubāmi saskaras ar vārda brīvības robežas reglamentēšanu. Tas nav vienkārš process. Vārda brīvības (ko drīkst teikt un ko nedrīkst teikt) robeža principā nav nosakāma. Eksistē sena prasība politiķiem neiejaukties vārda brīvības noteikšanā. Jo politiķi būs atturīgāki, jo visiem būs labāk. Tā ir bijis vienmēr, un tā ir arī tagad.    

v  ASV obligātajai vakcinācijai visvairāk pretojas policisti un ugunsdzēsēji. 2021.gada oktobrī pasaulē visvairāk vakcinētie bija portugāļi (87%); ASV – 57%, Izraēla – 63%.    

v  Itālijā sabiedriskās domas centrā ir “melnā piektdiena” – 2021.gada 15.oktobris,  kas ir pandēmijas diktatūras sākums ar kovida sertifikātiem (“zaļajām pasēm”). Tiek strikti nodalīti cilvēki vakcinētajos un nevakcinētajos. Vakcinēta cilvēka statusu var iegūt pēc 2 dozēm vai izslimošanas. Bez “zaļās pases” nevar strādāt; respektīvi, iegūt iztikas līdzekļus. Itāļi izsakās par “verdzības sertifikātu”. Itālijā 2021.gada septembrī bija vakcinēti 75%; valdība vēlas panākt 90%. Itālijā var izmantot arī testus, kuri derīgi 48 stundas. Vislētākais tests maksā 22,-eiro; nepieciešami 13 testi mēnesī (300 eiro).

v  “Pfizer” bijušais viceprezidents vācietis Dr.Michael Yoadon jau no 2020.gada pavasara ļoti būtiski, kritiski izsakās par vakcīnām un vakcināciju. Tā, piemēram, viņš ir sagatavojis videolekciju “Mēs stāvam pie elles vārtiem”. Viņš, protams, ir lietas kursā par Big Pharma darbību.  

83. Kovidnoziedzības pierādījumi

 

 

   2021.gada 23.oktobrī Rīgas medijs “nra.lv” publicēja negaidīti drosmīgu un reizē simtprocentīgi pārliecinošu un uzticamu materiālu. Jau tā virsraksts ir pārsteidzošs uz vispārējo melu fona: “No vēža pērn nomira 8 reizes vairāk nekā no Covid-19”.

   Publicētas ir statistiskās ziņas par mirstību 2020.gadā. Tātad par mirstību pandēmijas pirmajā gadā. Nav aizmirstama baiļu, panikas, histērijas uzpūšana par kovida šausmīgi nāvējošo potenciālu. Tautas masu psihozes stimulēšanas galvenais instruments bija statistika par milzīgo mirstību no trakā vīrusa. Par to, ka statistikai nevar uzticēties, aizdomas bija jau no paša sākuma. Tagad tās apstiprinās dotajā publicētajā tekstā.

   Citēju visu tekstu: “Centrālās statistikas dati (CSP) liecina, ka visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā 2020. gadā bija asinsrites sistēmas slimības. Pēc tam nākamo vietu nāves cēloņu statistikā ieņēma audzēji, tad nelaimes gadījumi, noslīkšana, traumas. 700 gadījumos kā nāves cēlonis bija noteikta Covid-19 saslimšana. Asinsrites sistēmas slimības Latvijā ir visizplatītākais nāves cēlonis: 2020. gadā no šīm slimībām valstī nomira 15,4 tūkstoši cilvēku jeb 53,4 % no mirušo kopskaita. Sieviešu mirstība no asinsrites sistēmas slimībām ir 1,2 reizes augstāka nekā vīriešu: uz 100 000 attiecīgā dzimuma iedzīvotāju 2020. gadā mirušas 885 sievietes un 725 vīrieši.
Nākamā lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji. No tiem 2020. gadā miris 6,1 tūkstotis cilvēku. Vīriešu mirstība no audzējiem 1,2 reizes pārsniedz sieviešu mirstību.
Trešo vietu nāves cēloņu struktūrā ieņem ārējie nāves cēloņi (nelaimes gadījumi, noslīkšana, traumas). 2020. gadā šo cēloņu rezultātā nomira 1,4 tūkst. cilvēki. Pēdējos gados mirstība no ārējiem nāves cēloņiem samazinās (piemēram, no 100 mirušajiem uz 100 000 iedzīvotāju 2010. gadā līdz 75 - 2020. gadā). Nelaimes gadījumos iet bojā trīs reizes vairāk vīriešu nekā sieviešu.
700 gadījumos kā nāves cēlonis noteikta Covid-19 saslimšana. Pirmie nāves gadījumi novēroti 2020. gada martā, taču gada nogalē saslimušo skaits strauji pieauga. Visvairāk saslimšana skāra vecāka gadagājuma cilvēkus - 88 % nāves gadījumos personām bija 60 vai vairāk gadi. Mirušo skaitā sieviešu un vīriešu proporcija ir līdzīga.”

   Nav iespējams atturēties no vairākiem jautājumiem. Saprotams un diemžēl, retoriskiem jautājumiem. Vai nācijas tēvs, Saeima, kariņvaldība, mediji, ārsti atvainosies tautai par savu negodīgo, manipulatīvo, savtīgo, melīgo, nacionāli noziedzīgo un sociāli noziedzīgo rīcību 2020.gadā pandēmijas sakarā? Vai tiks sodīti kovidnoziedznieki? Vai tagad tautai tiks sniegta objektīva informācija par pandēmijas reālo statistiku 2021.gadā? Vai nācijas tēvs, Saeima, kariņvaldība, mediji, ārsti turpinās savu melīgi noziedzīgo politiku un profesionālo darbību jeb tai tiks pielikts punkts un Latvijā sāksies dzīve atbilstoši veselajam saprātam, pandēmijas konkrētajai apdraudētībai, atbilstoši cilvēku tiesību konstitucionālajām normām bez noziedzīgas tendētības?

 

 

 

82. Garantētais brāķis

 

   Pēcpadomju Latvijas procesu un parādību jebkuram analītiskam izklāstam ir garantēts brāķis, ja netiek ievēroti divi nosacījumi. Sauksim tos par metodoloģiskiem nosacījumiem, jo patiešām runa ir par vispārīgo principu kopumu. Neņemot vērā divus metodoloģiskos nosacījumus, analītiskās darbības rezultāts būs nepilnīgs, aplams, kropls, tendenciozs, neobjektīvs, konjunktūrisks, konformistisks, nodevīgs, renegātisks u.tml. Vārdu sakot, rezultāts būs brāķis, un tas ir 100% garantēts. Turpretī abu metodoloģisko nosacījumu ievērošana ir zināms nodrošinājums sasniegt kvalitatīvu rezultātu, bet nevis brāķi.

   Pirmais nosacījums attiecas uz latviešu tautas vērtējumu. Brāķi sekmē naivā paļaušanās uz latviešu saprātu, spēju un gribu dzīvot cilvēciski. Etniskais optimisms ir pilnīgi nepamatots un neatbilst etnosa attīstības līmenim un dzīves reālijām. Valsts prezidents, parlaments, valdība, kantoru birokrātija ir ideāli konģeniāla latviešu tautas kvalitātei. Smieklīgi ir nošķirt tautu no tās kalpiem un katrus raksturot krasi atšķirīgos un diametrāli pretējos epitetos. Epiteti ir vieni un tie paši gan tautai, gan tās deleģētajiem tautas kalpiem.

   Tā, piemēram, pašlaik (2021.g. oktobrī) vieni un tie paši epiteti ir jālieto gan kariņu, levitu, pavļutu identifikācijā, gan latviešu tautas identifikācijā. Un turpmāk nekas nemainīsies! Ne velti tautas lielākie glābēji, jaunie lāčplēši, ir fundamentāli neadekvāti tipi – pļaviņi, vasiļevski, putņiki, gobzemji. Savukārt saits “govidgudrie” ar tajā publicētajiem fotoportretiem ir etniskā stāvokļa šaušalīgs vizuālais apliecinājums. Konģenialitātes princips ir ne tikai teicienā “kāda tauta – tāda valdība”, bet arī teicienā “seja ir dvēseles spogulis”.

   Turklāt etniskais optimisms nav iespējams attiecībā uz “baltās” rases un tajā skaitā latviešu tautas likteni demogrāfiskās pārejas laikā. Demogrāfiskās pārejas drausmīgās sekas ir labi zināmas un tiek konkrēti izbaudītas ne tikai garīgajā kultūrā (brektes, bikšes, ģelži u.c.). Tāpēc ir naivi aicināt “cilvēki, esiet modri!”. Par tautas inteliģences reālo intelektuālo un morālo stāvokli liecina slavenās debilās tirādes: “Salīdzinot ar daudzo gadu rēnajiem un bezcerīgajiem prezidentūras gadiem, Egila Levita kandidatūra ir kā spoža zvaigzne. Spīdums, kas šai zvaigznei piemīt, ceļas no dziļas inteliģences, no izcilas izpratnes par Latvijas vietu un lomu Eiropas un pasaules kontekstā. No spējas, un tas ir tik svarīgi, brīvi komunicēt četrās svešvalodās – angļu, vācu, franču un krievu. Latvijai ir ļoti nepieciešama zvaigzne, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus, un to Levits spēs, būdams augsti kvalificēts jurists. Tieši Levits lika juridiskos pamatus Latvijas valsts atjaunošanai, un visus šos gadus viņš ir bijis ciešā sasaistē ar Latviju. Mana pārliecība ir, ka viņš spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkalt celt spārnos.” "Draugi, viņš ir pirmais premjers, kura godīgumu, valstsvīra morāli un 100% lojalitāti valstij grūti apstrīdēt. Viņš ir Eiropā ļoti cienīts, draudzīgs attiecībās ar Eiropas kolēģiem. Prieks skatīties, kā viņam, ejot pa Briseles gaiteņiem, visi steidz klāt un grib ar viņu sasveicināties. Viņa laipnība, tolerance, kā arī uzticība cilvēkiem, ir arī viņa posts. Viņš nav dzīvojis pietiekami ilgi padomijas vilku mežos. Nav pietiekami rūdīts "peldēt starp haizivīm". Galvenais "trūkums" - demokrāts," "Daudzi gribētu būt Kariņa vietā. Ja gribat stingru roku un skaļu muti, tad sauciet atpakaļ, piemēram... Ja gribat premjeru, kas ir godīgs un, jā, dažbrīd naivs ideālists, tad atbalstiet Kariņu! Lai viņš, atbalstu jūtot, ir pašpārliecināts un atlaiž pāris ministrus, kas atrodas valdībā iepriekšējo populistisko vēlēšanu rezultātā. Tur, draugi, ikviens esam roku pielikuši. Es atbalstu Krišjāni Kariņu!" 

   Būtu labi, ja atbalstītu tikai viens “Es”. Taču tā nav. Atbalsts ir masveidīgs, konsekvents, lepns, padevīgs, laizošs, konstants.

   Otrs nosacījums attiecas uz valsti. Lai izvairītos no brāķa, obligāti ir jāņem vērā patiesība par valsti. “Otrā republika” ir šausmīga fikcija, fantastisks pašapmāns, unikāla nelietība un nacionālā nodevība. Aizvadītajos 30 un vairāk gados “otrā republika” nav “pirmās republikas” turpinājums, bet gan padomju varas turpinājums izcili melīgā, talantīgi manipulatīvā veidā ar “atmodas” un “perestroikas” graujošajiem projektiem. Latviešu tauta tika šausmīgi piekrāpta, jo Latvijā varu saglabāja LKP/VDK nomenklatūras kadri (Gorbunovs u.c.), kurus jau no paša sākuma atbalstīja trimdas barveži nacionālie nodevēji (Meierovics u.c.). Latviešu tautā šī šaušalīgā krāpšanās nekad nav nosodīta un nekad nav sastapusies ar sociāli politisko pretestību. Latviešu tauta vienmēr ir bijusi masveidā apmierināta un morāli atbalstījusi gan “prihvatizāciju”, gan kriminālā kapitālisma iekārtu ar organizētās noziedzības nesodamību. 2003.gada 20.septembrī latviešu tauta masveidā (66,97%) atbalstīja atsacīšanos no valstiskās neatkarības. Valstiskā neatkarība, nacionālā brīvība Latvijā vairs nav vērtība. Velme atgūt neatkarību neeksistē. Toties eksistē maniakāla paklausība un padevība jaunajiem saimniekiem. Par to latvieši pat nekaunās publiski atzīties. 2021.gada 22.oktobrī interneta medijā “nra.lv” ģenerālprokurors Juris Stukāns par stāvokli Latvijas finanšu sistēmā atzinās: "Tā nav problēma, tā ir aktualitāte. Un kāpēc mēs to darām? Tāpēc, ka Latvijai Amerika uz to norādīja un pieprasīja, lai mēs to darītu, un mēs visi to darām.” Viņa atzīšanos žurnālists komentē atklāti precīzi: “Tas jau iepriekš bija zināms, ka Latvijas finanšu sistēmas kapitālais remonts sākts pēc sabiedroto pieprasījuma. Caur ASV vēstniecību tika nodots pasūtījums Latvijas lielākās nacionālās komercbankas “ABLV Bank” pašlikvidācijas procesu aizstāt ar piespiedu likvidāciju un bankas īpašniekus ielikt cietumā, kas gan pagaidām nav izdarīts. Finanšu ministrijā ASV vēstniecība “tehniskās palīdzības ietvaros” ielika savu konsultantu, lai uzraudzītu nepieciešamo normatīvo aktu virzību. Un šobrīd likumi ir sagrozīti tā, ka procesu virzītāji faktiski pārkāpj Satversmes 105. pantā noteiktās cilvēka pamattiesības uz īpašumu”.

   Arī tautas masu un tās tautas kalpu attieksme pret pandēmiju pilnā mērā apstiprināja to, ko jau sen par latviešiem zināja, piemēram, Merķelis, Augusts Bīlenšteins, Vilhelms Ostvalds, Alfrēds Rozenbergs, Staļins, brāļi Kaudzītes, Andrejs Upīts, Purvītis, Rozentāls, Valters.

 

 

 

 

 

 

 

81. Pamatoti jautājumi

 

 

   

   Pamatoti ir vairāki jautājumi. Dažiem tie liksies jocīgi un nesaprotami. Taču faktiski tie ir ļoti pamatoti jautājumi un pelnījuši atbildi. Katrā ziņā tie stimulē pārdomas par šodienas dzīvi un nākotnes izredzēm.

   Jautājumi ir šādi. Vai būtu izvērtusies koronavīrusa pandēmija, ja nebūtu demogrāfiskā pāreja ar tās dziļi psihiski destruktīvajām sekām ne tikai “baltajā” rasē? Vai mediķu, politiķu, sabiedrības izglītotās un mazāk izglītotās daļas attieksme pret pandēmiju būtu tikpat iracionāla un diskreditējoša, ja pandēmija notiktu citā laikā bez demogrāfiskās pārejas klātbūtnes? Vai globālisma mafija pandēmiju pārvērstu par parapandēmiju pasaules “lielajai pārlādēšanai”, ja cilvēces apziņu nenosacītu demogrāfiskās pārejas mentalitāte? Vai globālisma mafija vispār būtu organizējusi pandēmiju, ja neticētu tās grandiozajām perspektīvām pasaules transformācijā?

   Visi jautājumi attiecas uz demogrāfiko pāreju (1960-2050). Tai, kā zināms, ir planetāri globāls apjoms un  planetāri globālas sekas. Demogrāfiskā pāreja aptver visu cilvēci un radikāli izmaina visas cilvēces apziņu. Droši var atzīt īpaša tipa mentalitātes rašanos. Tiekamies ar demogrāfiskās pārejas mentalitāti gan eiropeīdu rasē, gan pārējās rasēs. Tā ir bojāejas mentalitāte. Tā ir norieta, pagrimuma, demoralizācijas, dehumanizācijas, deintelektualizācijas mentalitāte. Tā aptver sociuma visus slāņus – eliti, inteliģenci, masu sabiedrību. Tā ir mentalitāte, kura ir iesūkusies arī globālisma mafijas smadzenēs. “Lielās pārlādēšanas”, inkluzīvā kapitālisma, klimata glābšanas projekti, neveselās jaunavas Grētas projekts varēja rasties un izvērsties vienīgi psihiski neadekvātā vidē.

   Atbilde uz visiem minētajiem jautājumiem noteikti ir noliedzoša. Nav ticams, ka tik neprofesionāla, nezinātniska, šarlatāniska, melīga, konjunktūristiska, aloģiska, juceklīga, bezprātīga būtu attieksme pret epidēmiju vai pandēmiju, teiksim, XX gs. pirmajā pusē. Toreiz veselā saprāta trūkums valdības un jebkura dzīves segmenta pārstāvja darbībā bija rets izņēmums, kas tūlīt tika nosodīts un izlabots. Latvijā veselais saprāts vēl pulsēja 90.gados, kaut gan jau tolaik tautas lielākā nelaime bija personību trūkums. Turpretī 13.Saeimas vēlēšanas 2018.gada 6.oktobrī strikti ievadīja debilisma laikmetu Latvijā. Demogrāfiskās pārejas šaušalīgā mentalitāte nosaka visus sociālos, radošos, ekonomiskos procesus. Tāpēc nav nekāds pārsteigums nespēja kategoriski nodalīt vakcināciju kā medicīnas lepnumu no obligātās vakcinācijas ar tās cilvēciski noziedzīgo būtību, politiķu amokālo tirānismu un valdības diskriminējošajiem lēmumiem pret veselajiem cilvēkiem.

80. Divas galaktikas

 

 

   Sastopama tēlaina futuroloģiskā metafizika – pamatnosacījumu izvirzīšana nākotnes prognozē. Tā, piemēram, Rīgas medijā 2019.gada 12.septembrī bija lasāms bijušā Valsts prezidenta teiktais: “Kamēr ir Dievs debesīs, tikmēr eksistēs latviešu valsts un latviešu tauta”. Savukārt no cienījama ebreju profesora dzirdēju: “Kamēr pastāvēs grāmata, tikmēr pastāvēs ebreju tauta”.

   Abi tēlainie piemēri ir emocionāli valdzinoši. Var patikt abos piemēros izmantotie pamatnosacījumi. Tie ir aksiomātiski skaisti. Gan Dievu, gan grāmatu bez pierādījumiem nākas pieņemt par neapstrīdamu patiesību. Taču tas arī ir viss. Ar dzīvē eksistējošu patiesību dotā tēlainā futuroloģiskā metafizika pirmajā piemērā nav pilnīgi nemaz saistīta, bet otrajā piemērā stāvoklis ir ļoti kritisks, jo grāmatas liktenis ir apdraudēts ne tikai ebreju tautai. 2019.gadā Latvija kā neatkarīga valsts neeksistēja jau 15 gadus. Savukārt latviešu tauta arī bija pārstājusi eksistēt kā etniski vienots organisms. Valstiskās neatkarības trūkums ražīgi stimulēja etniskās konsolidācijas trūkumu.*

   Par grāmatas drūmo likteni Rietumu zinātnieki sāka spriest XX gs. 60.gados. Tas ir interesanti! Tātad sprieda jau demogrāfiskās pārejas sākumā. Kā zināms, demogrāfiskā pāreja sākās XX gs. 60.gados un turpināsies līdz 2050. gadam. 60.gados vēl nebija izstrādāta demogrāfiskās pārejas teorija. Sergejs Kapica (1928-2012) to izstrādāja 90.gadu beigās un pirmās publikācijas bija lasāmas XXI gs. sākumā.

   XX gs. 60. gados grāmatu pasaule tika atraktīvi nosaukta par “Gūtenberga galaktiku”. Tolaik nevajadzēja paskaidrot vārdu “Gūtenbergs”. Tagad XXI gs. 20.gados to nav grēks darīt. Daudzi var nezināt par Johana Gūtenberga izgudrojumu grāmatu izgatavošanā. Toties tagad nav vajadzīgs paskaidrot modernos vārdus “digitālā galaktika”. Aizvadītā gadsimta 60.gados tas bija ieteicams. Digitālās elektroniskās tehnoloģijas bija pazīstamas tikai šauram speciālistu lokam. Masu sabiedriskajā leksikā jēdziens “digitāls” nebija sastopams.

   Uz papīra tipogrāfijā iespiestās grāmatas nākotne ir apdraudēta. Grāmata tagad var tikt publicēta elektroniskā veidā. Turklāt “papīra grāmata” var tikt ieskanēta internetā. XXI gadsimtā ar grāmatu sāka pamatīgi konkurēt interneta sociālie tīkli.

   Abām galaktikām ir milzīga psiholoģiskā slodze. Abas galaktikas ļoti plaši un dziļi ietekmē sabiedrisko apziņu, sociālo vidi, valodu, garīgo un materiālo kultūru. Ietekme ir gan pozitīva, gan negatīva.

   Tehnoloģijas garīgi pārveido cilvēkus un izmaina viņu darbību, uzvedību un komunikāciju. Tas bija vienmēr zināms. Cilvēki rada jaunas tehnoloģijas un paši izjūt to transformējošo ietekmi. “Gūtenberga galaktikas” noriets sākās ar radio, kino, TV popularitātes pieaugumu. Cilvēki vairāk sāka lūkoties uz ekrānu nekā lasīt grāmatas.

   Taču ir viena smaga problēma. Rietumu civilizācijā grāmatas lomu ļoti nepatīkami mazina demogrāfiskā pāreja. Tā ir smaga problēma. Demogrāfiskās pārejas laikā “baltā” rase izmirst, noveco, zaudē pasionaritāti, zaudē interesi par kultūras pagātnes mantojumu, nejūt nekādu vajadzību rūpēties par nākotni. Demogrāfiskās pāreja laikā “baltie” cilvēki dzīvo tagadnei, savam ķermenim, patērēšanai un dažādu izpriecu baudīšanai. Tādos apstākļos grāmata nav vajadzīga. Grāmata var vienīgi kaitinoši atgādināt par “vecajiem labajiem laikiem”.

   Un vēl kas. Grāmatas vajadzību nekaunīgi izskauž izglītības bizness. Privātajās augstskolās var iegūt bakalaura grādu bez grāmatu zināšanām. Students studiju gados var neizlasīt nevienu grāmatu un viņam nemaz pašam mājās nav grāmatu. Tās nav arī ģimenē – vecākiem, brāļiem un māsām. Mūsdienu sabiedrībā noteikti ir biezs sociālais slānis, kurā pret grāmatu izturas skeptiski, ciniski un ņirdzīgi kā pret kaut ko smieklīgi arhaisku. “COVID-19” pandēmijas laikā Latvijas valdība pat aizliedza tirgot grāmatas, apmeklēt bibliotēkas.

 

*Par to skat. piecu eseju ciklu “Tautas pēdējā fāze” grāmatā “Modernās banalitātes gads” (www.artursprieditis.lv).

79. Zināšanu fragmenti (11)

 

 

·       Inkluzīvā kapitālisma teorētiķi faktiski ir saistīti ar Ļeņina tēzi par imperiālismu. Ļeņins par imperiālismu dēvēja kapitālisma augstāko stadiju. Tās galvenā pazīme ir finansiāli ekonomiskās darbības monopols. Arī inkluzīvajā kapitālismā tiek paredzēts transnacionālo korporāciju monopols. Transnacionālās korporācijas kļūst pasaules valdnieki.

·        Globālo sociālo procesu analītika XXI gs. nevar iztikt bez virkni jēdzienu, lai raksturotu valdošo eliti, tās politiku un politikas reālās sekas. Valdošās elites portretējumā nākas lietot tādus jēdzienus kā liberālās diktatūras sargi, globālisma sekta, globālisma fanātiķi, globālisma mafija, globālisma prozelīti. Valdošās elites (iesaku - globālisma prozelītu) politikā nākas fiksēt tādus risinājumus kā sociālā segregācija, aparteīds, neoinkvizīcija.

·       Globālisma prozelītu uzskatos un darbībā vesels atsevišķs komplekss ir fenomens “cancel culture”. Tas ir sociāli politisks termins Rietumu civilizācijā visjaunākajos laikos. Angļu vārds “cancel” nozīmē “svītrot, atcelt, anulēt, atsaukt”. Rietumos “cancel cultur” praktiski ir liberālās cenzūras instruments, izraisot liberālās cenzūras totalitāru un iracionālu epidēmiju. Racionāli argumenti nedarbojas. Tiekamies ar liberālā fašisma jaunu formu. Vēl var teikt, ka “cancel culture” ir ostrakisma mūsdienu forma. Senajās Atēnās un citās Grieķijas pilsētās par ostrakismu dēvēja nevēlamu pilsoņu izraidīšanu saskaņā ar tautas sapulces lēmumu. Mūsdienās “tautas sapulce” ir globālisma prozelīti, kuri neatbalsta, vajā, “izslēdz” nevēlamus cilvēkus, kuri runā un raksta patiesību. “Cancel culture” pat izjuta pasaules varenākās valsts prezidents Tramps. Pandēmijas/parapandēmijas laikā masveidā tiek “atslēgti” cilvēki, kuri neatbalsta obligāto vakcināciju un tās izraisīto diskrimināciju, cilvēku tiesību neievērošanu.

78. Valodgribis

 

 

   Latviešu valodai ir ļoti drūms liktenis. Ap to vienmēr dīdās kaut kādi neadekvāti tipi gan savtīgi politiskā nolūkā, gan savtīgi materiālā nolūkā. "Valodai" aizvadītajos 30 un vairāk gados ir sadalīti simtiem miljonu: gan sorosu nauda, gan "eiropas" nauda, kā arī savējā nauda. Rezultāts ir acīmredzams- publiskajā telpā latv.literārā valoda neeksistē. Eksistē tikai kaut kāda piesārņota ielas valoda, deklasētu būtņu valoda, neizglītotu, neinteliģentu mežoņu valoda. Nācijas tēvs ir vislielākais valodas kropļotājs. Trimdas streipi, kariņi u.c. vispār lieto kaut kādu reti kroplu valodu. Un, lūk, tagad atkal pilnīgi neadekvāts primāts aptaisa latviešu valodu. Kāpēc valodai ir tik drūms liktenis un ap valodu smirdinās visādi pretekļi? Kā to izskaidrot? Vai tas ir saistīts ar tautas neattīstību? Vai tas ir saistīts ar latviešu tautas inteliģences niecību? Kā to ir jāizskaidro? Bija zināms vienmēr, ka"nācijas tēvs" noteikti centīsies apskatīt visu pasauli un brokastot pēc iespējas biežāk ārzemju viesnīcās ar īstām angļu brokastīm. Jau no paša sākuma formulētā prognoze par “nācijas tēva” patieso ieguldījumu “nācijas” labā pilnā mērā realizējas. Pirmkārt, viņš centīsies ar savu glamūrīgi pseidointelektuālo šļācienu aptašķīt visu svētāko latviešiem. Otrkārt, viņš centīsies savas miesas komfortam nokāst pēc iespējas lielākas summas. Un, saprotams, viss notiks “nācijas” valstsgribas ēstgribas progresa vārdā. Tagad ir pienākusi kārta latv.valodas aptašķīšanai, kas, protams, latviešu miljonam ļoti patiks.

77. Paradokss

 

   Izveidojusies ir paradoksāla situācija: Latvijā vissaprātīgākie cilvēki, izrādās, ir ugunsdzēsēji. Viņi izdarīja to, ko neizdarīja un nekad neizdarīs latviešu t.s. varas inteliģence, jo tā ir stulba, nelietīga, nodevīga, laizoša, zogoša, nav spējīga un nevēlas aizstāvēt tautu pret jūdu/anglosakšu globālisma mafijai cītīgi kalpojošo valdošo kariņkliķi, kura realizē antinacionālu, antihumānu noziedzīgu politiku, obligāto vakcināciju pārvēršot par genocīda, diskriminācijas, cilvēku tiesību ierobežošanas līdzekli. Valdošajai kliķei un to laizošajai latviešu varas inteliģencei pandēmija kalpo savtīgām politiskajām un finansiālajām interesēm, par to atklāti izsakoties aizvadītajā laikā. Patīkami bija video redzēt spēcīgus jaunus vīriešus ar inteliģentām sejām. Vienīgi vajadzēja braukt līdz parlamentam ar savu transportu. 

76. Nelaimes efektivitāte

 

 

   Nelaime ir organiska izpausme. Nelaime kā organiska izpausme ir cieši, sistēmiski saistīta ar cilvēka psihi, raksturu, personību, būtību. Nelaimei kā organiskai izpausmei var būt dažāda sociāli psiholoģiskā efektivitāte – tas, cik viegli vai grūti, ātri vai lēnām ar attiecīgo līdzekli, metodi vai rīcības veidu sasniedzams noteikts mērķis. Saprotams, nelaimes mērķis ir izraisīt apziņā nelaimīgumu. Jo apziņā ir lielāks nelaimīgums, jo nelaime ir efektīvāka. Taču nelaimes efektivitāte nav atkarīga tikai no pašas nelaimes kā organiskas izpausmes. Nelaimes efektivitāti nosaka dažādi blakus apstākļi - nelaimes kontekts. Visbiežāk liela loma ir sociāli psiholoģiskajam kontekstam – sabiedrībā valdošajai garīgajai atmosfērai. Nelaimes efektivitāte ir atkarīga no cilvēku pašsajūtas, pašapziņas, saprāta pakāpes, emocionālās spriedzes – cilvēku subjektīvās reakcijas uz iekšējo un ārējo kairinātāju iedarbību.

   “COVID-19” pandēmijas konteksts cilvēces mērogā ir planetāri globālā demogrāfiskā pāreja (1960-2050) un jūdu/anglosakšu globālisma mafijas/sektas inkluzīvā kapitālisma projekts ar milzīgu dehumanizācijas un neoinkvizīcijas porciju. Tajā skaitā ar militārās bioloģijas izmantošanu. “COVID-19” pandēmijas konteksts Rietumu civilizācijas, respektīvi, eiropeīdu rases, mērogā, ir demogrāfiskās pārejas specifiski nosacītā “baltās” rases panīkšana, degradācija, izmiršana, novecošana. To visu destruktīvi papildina jūdu/anglosakšu globālisma mafijas/sektas inkluzīvā kapitālisma projekts ar milzīgu dehumanizācijas, neoinkvizīcijas porciju. Dotie procesi izraisa politiskās, akadēmiskās, reliģiskās elites, inteliģences, kā arī ļaužu masu iracionālu, veselajam saprātam neatbilstošu absurdu, idiotisku, debilu darbību, uzvedību un komunikāciju. Tas dziļi atsaucas uz pandēmiju kā nelaimi. Pandēmija pati par sevi ir nelaime ar nelaimes skaudru efektivitāti. Taču nenormālais sociāli psiholoģiskais pandēmijas konteksts nelaimīguma efektivitāti padara vēl skaudrāku, vēl nepanesamāku. Cīņa ar vīrusu “SARS-CoV-2” notiek acīmredzami bezprātīgi, neprofesionāli, politiski tendēti, antihumāni, ignorējot cilvēka tiesības, melojot, krāpjoties, sadalot miljardus utt.

   Latvijā pandēmijas konteksts ir drausmīgs, necilvēcisks, nepanesams. Turklāt valdošā kliķe vairs nekautrējas izturēties ciniski pret cilvēkiem. Vēl nesen tā nebija. Valdošā kliķe vairs neslēpj savtīgo politisko un finansiālo attieksmi pret pandēmiju. Valdošajai kliķei pirmajā vietā ir politiskās varas intereses un miljardu sadalīšana, bet nevis tautas veselības aizsardzība. Tā rezultātā Latvijas sabiedrība tiekas ne tikai ar slimības nelaimi, bet tiekas, tā teikt, ar nelaimi kvadrātā. Nebūs viegli izšķirt, kurai nelaimei sabiedrībā ir lielāka efektivitāte. Tā vien liekas, ka cilvēki visvairāk pārdzīvo valdošās kliķes noziedzīgi bezprātīgo rīcību. Valdošā kliķe ar Kariņu, nācijas tēvu priekšgalā cilvēkus dara nelaimīgākus nekā vīruss. Cilvēki saprot, ka viņu nelaimīguma galvenais cēlonis ir nevis infekcijas slimība, bet tautas kalpu antinacionāli un antihumāni noziedzīgā rīcība. Tautas lielākā nelaime ir “tautas kalpi”.

75. Īsto latviešu epitāfija

 

   1. “Salīdzinot ar daudzo gadu rēnajiem un bezcerīgajiem prezidentūras gadiem, Egila Levita kandidatūra ir kā spoža zvaigzne. Spīdums, kas šai zvaigznei piemīt, ceļas no dziļas inteliģences, no izcilas izpratnes par Latvijas vietu un lomu Eiropas un pasaules kontekstā. No spējas, un tas ir tik svarīgi, brīvi komunicēt četrās svešvalodās – angļu, vācu, franču un krievu. Latvijai ir ļoti nepieciešama zvaigzne, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus, un to Levits spēs, būdams augsti kvalificēts jurists. Tieši Levits lika juridiskos pamatus Latvijas valsts atjaunošanai, un visus šos gadus viņš ir bijis ciešā sasaistē ar Latviju. Mana pārliecība ir, ka viņš spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkalt celt spārnos.”

   2. "Draugi, viņš ir pirmais premjers, kura godīgumu, valstsvīra morāli un 100% lojalitāti valstij grūti apstrīdēt. Viņš ir Eiropā ļoti cienīts, draudzīgs attiecībās ar Eiropas kolēģiem. Prieks skatīties, kā viņam, ejot pa Briseles gaiteņiem, visi steidz klāt un grib ar viņu sasveicināties. Viņa laipnība, tolerance, kā arī uzticība cilvēkiem, ir arī viņa posts. Viņš nav dzīvojis pietiekami ilgi padomijas vilku mežos. Nav pietiekami rūdīts "peldēt starp haizivīm". Galvenais "trūkums" - demokrāts," "Daudzi gribētu būt Kariņa vietā. Ja gribat stingru roku un skaļu muti, tad sauciet atpakaļ, piemēram... Ja gribat premjeru, kas ir godīgs un, jā, dažbrīd naivs ideālists, tad atbalstiet Kariņu! Lai viņš, atbalstu jūtot, ir pašpārliecināts un atlaiž pāris ministrus, kas atrodas valdībā iepriekšējo populistisko vēlēšanu rezultātā. Tur, draugi, ikviens esam roku pielikuši. Es atbalstu Krišjāni Kariņu! Un nu varat sākt mani plosīt." 

 

P.S.

OBLIGĀTI TURĒT VIRS GULTAS!

Epitāfiju ir jātur virs gultas katram īstam latvietim ar gravitācijas melnajiem caurumiem smadzenēs. Epitāfija ir latviešu inteliģences manifests - rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem, vispārējās attīstības pakāpi.

 

 

74. Neirotisma epidēmija

 

 

    Latviešu inteliģencē “COVID-19” epidēmijas vietā ir uzvirmojusi neirotisma epidēmija. Latviešu inteliģencē vīrusu “SARS-CoV-2” ir izkonkurējis neiroleptisks vīruss. Tas ir vīruss, kas vājina, nomāc centrālās nervu sistēmas darbību. Latviešu inteliģencei ir vajadzīgi neiroleptiski līdzekļi, lai ārstētu tās psihisko slimību. Latviešu inteliģencei ir vajadzīga neitralizācija, neitralizējot neiroleptisko vīrusu. Latviešu inteliģencē liels darbs ir neirologiem, neiropatologiem; respektīvi, liels darbs ir nervu ārstiem. Nākas maksimāli izmantot vietējo kadru zināšanas neiropatoloģijā, neiroloģijā.

   Līdz neirotisma epidēmijai latviešu inteliģenci ir novedis neiroleptiskais vīruss vārdā “Vakcinācija”. Šis vīruss latviešu inteliģenci ir pārvērtis par neirotiķu ķēmīgu populāciju. Latviešu inteliģencē ir dziļa neiroze – funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības traucējums, ko izraisa smagi pārdzīvojumi, pārmērīgs sasprindzinājums. Latviešu inteliģencē ir konstatējami tādi neirožu veidi kā histērija, neirastēnija, uzmācību neiroze. Īpaši izceļas uzmācību neiroze, jo neiroleptiskais vīruss vārdā “Vakcinācija” latviešu inteliģencē ir panācis reālās vakcinācijas neiroleptisku kūleņošanu. Citiem vārdiem sakot, latviešu inteliģencē ir vakcinācijas mānija – patoloģisks stāvoklis, kam raksturīga nepamatoti satraukta domāšana un domāšanas slimīgi vienpusīga tematiskā ievirze. Latviešu inteliģence ir nonākusi līdz nekrofāgu līmenim, jo pārtiek no neirotisma epidēmijas barības. Acīmredzama ir nekroze – orgāna vai ķermeņa daļas audu atmiršana dzīvā organismā. Saprotams, runa ir par latviešu inteliģences smadzeņu nekrozi. Neirotisma epidēmijā ir sastopama arī nekrofīlija, nekrofobija un nekrolatrija, jo vakcinācijas mānijā mirušajiem ir liela loma.

   Neirotisma epidēmijas neirotropiskos panākumus latviešu inteliģencē iejūtīgi, iemūžinoši, iekšķīgi, ielogojoši, iebiezināti, iebūvējoši, iecirtīgi, iecukuroti, iedarbīgi, iederīgi, iedomīgi, iedrošināti, iedvesmojoši, iedziļināti demonstrē Rīgas lielie interneta mediji. Sajukums prātā ir acīmredzams, masveidīgs un bez izņēmumiem. Pret neirotisma epidēmiju neviens neiebilsts. Visa latviešu inteliģence ir apmāta ar neiroleptisko vīrusu “Vakcinācija”. Netiek runāts ne par imunitāti, ne par obligātās vakcinācijas politikas antihumāno būtību. Ar neiroleptisko vīrusu apmātā latviešu inteliģence acīmredzot nav spējīga vakcināciju nošķirt no nelietīgās obligātās vakcinācijas. Toties latviešu inteliģence ir talantīgi spējīga diskriminējoši sašķirot cilvēkus “vakcinētajos” un “nevakcinētajos”, pirmajiem nosakot dažādas priekšrocības, bet otrajiem nosakot dažādus ierobežojumus. Neirotisma epidēmijas apmātajā latviešu inteliģencē izcili toksiski ir antropoīdi, kuri bija vakcinēti, tomēr saslima, bet vienalga medijos turpina apķēzīgi aģitējoši blādīties par “vakcināciju” (piem., Zatlers, Stankēvičs).

   Latviešu inteliģencē neirotisma epidēmija noteikti turpināsies ar plēsīgi lepniem panākumiem. Tā, piemēram, tāds tipisks neirotiķis kā Perevoščikovs 2021.gada 12.oktobrī histēriski piedraudēja: “Oktobra beigās atklās līdz 3500 jauniem Covid-19 gadījumiem dienā”. Protams, tā tas notiks tāpēc, ka cilvēki “nevakcinējas”.

   Apnicis ir atgādināt, ka psihiski neveselā latviešu inteliģence nav spējīga pareizi rakstīt slimības nosaukumu. Latviešu inteliģencei nav iespējams ieskaidrot, ka slimības nosaukums ir abreviatūra – saīsinājums, ko veido no saīsinātām vārdu savienojuma sastāvdaļām (“COVID-19” – no angļu “COronaVIrus Disease 2019”).     

73. Fatālisma priekšrocības

 

   Fatālisms ir ticība specifiskām zināšanām. Tādai ticībai mēdz būt priekšrocības. Saprotams, priekšrocības ir ticībai jebkurām zināšanām. Izglītības rezultāts ir ne tikai zināšanas, bet arī ticība izglītības sniegtajām zināšanām.

   Fatālisms var daudziem nepatikt. Daudziem var nepatikt fatālisti – cilvēki, kuri tic iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim. Tāda nepatika ir pamatota. Cilvēks grib pats būt sava likteņa valdnieks. Cilvēks nevēlas būt pakļauts nenovēršamam liktenim.

   Mūsdienās fatālismam ir milzīgas priekšrocības. Šodienas fatālistiem ir daudz vieglāk dzīvot nekā fatālisma neatzinējiem. Tagadnes fatālisms ir ticība zināšanām par demogrāfisko pāreju (1960-2050) un tās sekām; proti, ietekmi uz visas cilvēces likteni, eiropeīdu rases likteni un tajā skaitā atsevišķu tautu (arī latviešu tautas) likteni.

   Kā zināms, eiropeīdu liktenis nav labs. Eiropeīdi iznīkst. To neviens nespēj apturēt. Turklāt paši eiropeīdi nekad nav centušies to apturēt. Diskurss par tādu tēmu neeksistē. Eiropeīdu dzimstība bija, ir un būs mīnusos. Nekas labs nav arī citās rasēs ar nenormāli lielo dzimstību demogrāfiskās pārejas laikā. Jauniešiem nav darba, nav nākotnes izredzes, nākas klīst pa pasauli kā nekur necienītiem migrantiem.

   Demogrāfiskās pārejas laikā, atkārtoju, eiropeīdi (cilvēces varenā “baltā” rase) iznīkst. Pirmkārt, tas nozīmē izmiršanu un novecošanu. Otrkārt, tas nozīmē garīgo (intelektuālo, profesionālo, morālo) pagrimumu. Vairāk vai mazāk instinktīvi vai intuitīvi jūtot savu galu, eiropeīdi nododas tagadnes izpriecām, miesas kopšanai un lološanai, bezjēdzīgai patērēšanai, dzīvei bez garīguma. Pie tam degradācijas process “zivi sapūdē no galvas” un ļoti straujā tempā. Pagrimuma dinamika ir milzīga. Piemēram, vēl pirms dažiem gadiem Latvijā nebija sastopams tik vājš valsts prezidents, premjers, ministri, Saeimas deputāti. Tagad praktiski nav iespējams pateikt, kas Latvijā notiek ar prātu bez idiotijas un debilitātes.

   Demogrāfiskā pāreja turpinās. Uz planētas dzīve stabilizēsies gadsimta otrajā pusē. Kāda tad būs dzīve, kādi tad būs cilvēki, to neviens šodien nezina un neviens arī neņemas izteikt prognozes. Nav skaidrs, vai Eiropu apdzīvos cilvēki jeb postcilvēki. Nav paredzams, kāds būs etniskais sastāvs, kāds būs planetāri globālās migrācijas izraisītais rasu mistrojums.

   Zināšanām par demogrāfisko pāreju un tās sekām ir fatālisma reputācija. Nav zināms demogrāfiskās pārejas autors. Bet tas nekas! Tiem cilvēkiem, kurus tas nebaida, noteikti ir vieglāk panest tagadnes ikdienas muļķības, bezprāta kroplības, kariņus, nācijas tēvus, brektes, brikšes, obligātās vakcinācijas sekmēto diskrimināciju, Romas pāvesta inkluzīvā kapitālisma projekta vadīšanu, politiķu antizinātnisko izturēšanos pret medicību, dabas zinātnēm, klimatu, pandēmiju, angļu prinča iejaukšanos “lielās pārlādēšanas” komandēšanā, Rotšildu lēdijas kapitālisma eksaltēto modernizēšanu utt. Galvenais ir tas, ka demogrāfiskās pārejas statistiskie aprēķini 100% apstiprinās. Apstiprinās arī teorētiski prognozētās antropoloģiskās sekas (piem., postcilvēku ģenēze).

72. Cienījams sinonīms - globālisma mafija

 

   Spriedumos par inkluzīvo kapitālismu, “lielo pārlādēšanu”, dehumanizāciju lietoju jēdzienu “globālisma prozelīti”. Par globālismu tiek maskējoši dēvēta vienpolārās pasaules kārtības nodibināšana, kad planētu pārvalda ASV, “zelta miljons” un planētas pārvaldīšanas ideālākais nākotnes mērķis ir pasaules valdības izveidošana. Ar jēdzienu “globālisms” tiek apzīmēta politiskā un ideoloģiskā koncepcija analoģiski tādiem jēdzieniem kā “liberālisms”, “sociālisms”, “konservatīvisms”, “nacionālisms”. Globālisma koncepcijas atbalstītāji faktiski ir pievērsušies jaunam filosofiskajam, sociālajam, politiskajam, ideoloģiskajam virzienam, ieviešot un nostiprinot jaunu jēdzienu “globālisms”. Tādējādi pret globālisma koncepcijas atbalstītājiem var izturēties kā pret prozelītiem. Tā dēvē cilvēkus, kuri pievēršas kaut kam idejiski jaunam un kļūst idejiski jaunā patrioti. Par globālisma prozelītiem ieteicams saukt to cilvēku slāni Rietumu sociumā, kuru līdz šim dēvēja par naudas saimniekiem, Davosas eliti, globālo eliti, pasaules valdniekiem. Naudas saimnieki, Davosas elite, globālā elite reāli ir pārveidojusies globālisma prozelītos.

   Taču jēdzienam “globālisma prozelīti” ir iespējams cienījams, ļaudīm viegli uztverams un ar vēsturiski stabilu asociatīvo gammu pazīstams jēdziens “globālisma mafija”. Globālisma prozelīti patiešām uzvedās kā mafija – noziedzīga organizācija, kurā līdzdarbojas valsts varas amatpersonas, kā arī banznīcu vadība. Globālisma prozelīti jeb globālisma mafija vadību uzticēja Romas pāvestam.

71. No tagadnes vārdnīcas

 

 

   Katrā relatīvi noslēgtā laikmetā ar tam specifiskām tendencēm, parādībām un tā visa specifisku analītisko izpratni eksistē zināma moderna vārdnīca. Tajā pakāpeniski virknējas tādi jēdzieni un jēdzieniskie salikumi, kuri citos laikmetos nebūtu lietoti un varētu pat izraisīt zināmu kognitīvo haosu. Tagad ir savādāk. Mēs dzīvojam unikālā laikmetā. Demogrāfiskajai pārejai (1960-2050) ir tādas iezīmes, ar kurām cilvēce agrāk nekad nesastapās. Spilgtākais piemērs: atsevišķas rases bojā eja. Agrāk ir gājušas bojā tautas, etnosi, civilizācijas. Taču nekad bojā ejai nebija pakļauta atsevišķa rase. Eiropeīdu bojā eju pavada daudzas unikālas un specifiskas intelektuālās, morālās, sociālās, mākslas, ekonomiskās, politiskās, reliģiskās, ideoloģiskās norises. Savukārt koronavīrusa pandēmija liek pieplusot arī unikālas medicīniskās un psiholoģiskās norises. Tā visa izpratne koncentrējas modernā pētnieciskajā kompleksā ar nosaukumu “Globālo sociālo procesu analītika”. Tajā sastopamais leksiskais materiāls ir sava veida tagadnes vārdnīca. Bez piemēriem un bez konteksta nosaukšu kādu daļu no šīs vārdnīcas: kognitīvā evolūcija, psihofizioloģija, masu maniheisma enerģija, eshatoloģiskais optimisms, fatālisma versijas, alārmiskas publicistikas pasāžas, neirotiskas šausmas, zināšanu pragmatizācija, kultūras kodu pragmātika, sintaktika un etimoloģija, zināšanu fatālā nepilnība, metafiziski kompleksi, epistemoloģisko reģistru bezgalība, profanācijas erozija.

70. Pašnāvību iemesli

 

 

   “NRA” 2021.gada 1.oktobrī pavēstīja, ka Latvijā ir trešais lielākais pašnāvību skaits Eiropas Savienībā. Latviešu tauta var lepoties ar tādu panākumu. To kaldināja ir vairāki būtiski iemesli. Par tiem paškritiski neapdāvinātās, pašlepnās un pašpārliecinātās tautas inteliģence, protams, klusē. Klusēšanu izraisa latviešiem tradicionālā nespēja uztvert galveno, kā arī kauna deficīts par tādu apkaunojošu informāciju.

   Par pašnāvību galvenajiem iemesliem ir jāsaka patiesība, bet nevis bailīgi jāizlocās. Eiropas vienā no ekonomiski visbālākajām zemēm nevar nebūt liels pašnāvību skaits. Kā redzam, pašnāvību skaits 100% atbilst Latvijas vietai Eiropas statistiskajos rādītājos: labklājībā pēdējie, pašnāvībās (arī sadegušajos, noslīkušajos) pirmie.

   Ļoti būtisks iemesls ir slavenā latviskā mentalitāte ar tās morālo stāju. Kā zināms, latvietim vislielākais ienaidnieks ir otrs latvietis. Latvieši atbalsta tikai prāta un tikumības vārguļus, neliešus un nekauņas. Plaši izplatītā zagšana pamatā ir savējo apzagšana, tajā skaitā vecāku-pensionāru apzagšana.

   Pašnāvību skaits noteikti palielināsies. Kā parasti, Latvijā pie varas ir tautas nodevēji, politiski un ekonomiski nekompetenti antropoīdi, kuri cītīgi izpilda jūdu un anglosakšu globālisma prozelītu pavēles. Uz planētas 2021.gada vidū ir speciāli izprovocēts ārprātīgs cenu kāpums, kas funkcionēs kā “melnā tante ar izkapti”. Provokācijas mērķis ir letalitātes kāpināšana. Tas tiek slēpts Latvijas medijos.

   Ļoti dziļš psiholoģiskais iemesls pašnāvību progresēšanai ir garīgā atbalsta trūkums, jo latviešiem nav saprātīga inteliģence (tajā skaitā baznīcu pāteru aprindās), kura objektīvi visu izskaidrotu, cilvēkiem palīdzētu orientēties mūsdienu pasaulē, emocionāli uzturot nākotnes ticības, cerības garu. Latviešu ideoloģisko pasauli pietaisa truli un aprobežoti rozenvaldi-skudras-daukšti, patoloģiski rusofobi, kuru vervelējumi var vienīgi kāpināt atsvešinātību, bezcerību, kaunu par savu tautu, valsti, nevēlēšanos dzīvot cilvēciski ļoti pazemojošos apstākļos.

69. Mentalitātes elementi

 

·       Ar mentalitāti tiekamies visur: teorētiskajā kulturoloģijā, civilizāciju analīzē, sociālās un kultūras dinamikas noskaidrošanā, makrovēsturisko procesu loģikas uztveršanā, stratēģiskajā globālajā prognozēšanā.

·       Bez mentalitātes nav iespējama atbildības un brīvības bezgalīgā dialektika.

·       Ja antropoloģiskās krīzes vai katastrofas laikā dominē sabiedrības totāls neadekvātums uz dzīves reāliju fona un sabiedrība nav vairs spējīga akceptēt pozitīvas reformas, tad cēlonis katrā ziņā ir mentalitātē. Ja leģitimitāti iegūst anormāli (idiotiski, debili) risinājumi, tad cēlonis katrā ziņā ir mentalitātē.

·       Mentalitāte ir cilvēka psihes (dvēseles) sfēra – to cilvēka īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informacionāli regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju  domāt, gribēt un just. Mentalitāte ir apziņa, zemapziņa.

·       Mentalitāte liecina par domāšanas veidu (domāšanas metodoloģiju), bet nevis par domāšanas saturu un tā tematiku. Pasvītrojams: mentalitāte neattiecas uz saturu, bet attiecas uz metodi.

·       Mentalitāte ir imperatīva – nosaka pasaules izzināšanas veidus, nosaka reakciju saskarsmē ar pasaules fenomeniem; vēl nosaka radošās aktivitātes formas un vektorus.

·       Sabiedrības apziņas krīze liecina, ka psihiskās un intelektuālās sfēras konfigurācija neļauj adekvāti izprast realitāti. Sabiedrībā ir maldīgs priekšstats par dzīves īstenību. Tādā gadījumā sabiedrībai ir jāpārveido sava mentalitāte; ja sabiedrība to nespēj izdarīt, tad ir apdraudēta tās pastāvēšana.

·       Sabiedrībā ir dominējošā mentalitāte. Sabiedrībā vēl mēdz būt kontrelites mentalitāte, marģināļu mentalitāte, intelektuāļu mentalitāte u.c. Mūsdienu sabiedrībā liela uzmanība tiek pievērsta seksuālo minoritāšu mentalitātei, kurai ir specifiski strukturāli morfoloģiskie aspekti.

·       Mūsdienās uzmanības centrā var būt demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitāte. Tā liecina par antroposistēmas evolūcijas kvalitāti. Tā ir t.s. postcilvēku kvalitāte ar postcilvēku mentalitāti.

·       Mūsdienās “vārdu cilvēku” vietā rodas “ciparu cilvēki”. Logocentriskās mentalitātes vietā stājas digitālcentriskā mentalitāte. Apziņas orientācija ir uz digitālo kodu, bet nevis uz verbālo kodu.

·       Demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitātes analītikai ir jāatbild uz jautājumu, kāds ir mentālās destrukcijas dziļums un apjoms laikā, kad eiropeīdu rase iet bojā, izmirst, degradējas un noiet no cilvēces konceptuālās vēstures skatuves, jau XXI gs. sākumā spējot ģenerēt vienīgi tādus odiozus konceptus kā “inkluzīvais kapitālisms”, “globālisms”, “lielā pārlādēšana”, “cīņa pret klimata katastrofu”, “parapandēmija”.