81. Pamatoti jautājumi

 

 

   

   Pamatoti ir vairāki jautājumi. Dažiem tie liksies jocīgi un nesaprotami. Taču faktiski tie ir ļoti pamatoti jautājumi un pelnījuši atbildi. Katrā ziņā tie stimulē pārdomas par šodienas dzīvi un nākotnes izredzēm.

   Jautājumi ir šādi. Vai būtu izvērtusies koronavīrusa pandēmija, ja nebūtu demogrāfiskā pāreja ar tās dziļi psihiski destruktīvajām sekām ne tikai “baltajā” rasē? Vai mediķu, politiķu, sabiedrības izglītotās un mazāk izglītotās daļas attieksme pret pandēmiju būtu tikpat iracionāla un diskreditējoša, ja pandēmija notiktu citā laikā bez demogrāfiskās pārejas klātbūtnes? Vai globālisma mafija pandēmiju pārvērstu par parapandēmiju pasaules “lielajai pārlādēšanai”, ja cilvēces apziņu nenosacītu demogrāfiskās pārejas mentalitāte? Vai globālisma mafija vispār būtu organizējusi pandēmiju, ja neticētu tās grandiozajām perspektīvām pasaules transformācijā?

   Visi jautājumi attiecas uz demogrāfiko pāreju (1960-2050). Tai, kā zināms, ir planetāri globāls apjoms un  planetāri globālas sekas. Demogrāfiskā pāreja aptver visu cilvēci un radikāli izmaina visas cilvēces apziņu. Droši var atzīt īpaša tipa mentalitātes rašanos. Tiekamies ar demogrāfiskās pārejas mentalitāti gan eiropeīdu rasē, gan pārējās rasēs. Tā ir bojāejas mentalitāte. Tā ir norieta, pagrimuma, demoralizācijas, dehumanizācijas, deintelektualizācijas mentalitāte. Tā aptver sociuma visus slāņus – eliti, inteliģenci, masu sabiedrību. Tā ir mentalitāte, kura ir iesūkusies arī globālisma mafijas smadzenēs. “Lielās pārlādēšanas”, inkluzīvā kapitālisma, klimata glābšanas projekti, neveselās jaunavas Grētas projekts varēja rasties un izvērsties vienīgi psihiski neadekvātā vidē.

   Atbilde uz visiem minētajiem jautājumiem noteikti ir noliedzoša. Nav ticams, ka tik neprofesionāla, nezinātniska, šarlatāniska, melīga, konjunktūristiska, aloģiska, juceklīga, bezprātīga būtu attieksme pret epidēmiju vai pandēmiju, teiksim, XX gs. pirmajā pusē. Toreiz veselā saprāta trūkums valdības un jebkura dzīves segmenta pārstāvja darbībā bija rets izņēmums, kas tūlīt tika nosodīts un izlabots. Latvijā veselais saprāts vēl pulsēja 90.gados, kaut gan jau tolaik tautas lielākā nelaime bija personību trūkums. Turpretī 13.Saeimas vēlēšanas 2018.gada 6.oktobrī strikti ievadīja debilisma laikmetu Latvijā. Demogrāfiskās pārejas šaušalīgā mentalitāte nosaka visus sociālos, radošos, ekonomiskos procesus. Tāpēc nav nekāds pārsteigums nespēja kategoriski nodalīt vakcināciju kā medicīnas lepnumu no obligātās vakcinācijas ar tās cilvēciski noziedzīgo būtību, politiķu amokālo tirānismu un valdības diskriminējošajiem lēmumiem pret veselajiem cilvēkiem.