Sastopama tēlaina
futuroloģiskā metafizika – pamatnosacījumu izvirzīšana nākotnes prognozē. Tā,
piemēram, Rīgas medijā 2019.gada 12.septembrī bija lasāms bijušā Valsts
prezidenta teiktais: “Kamēr ir Dievs debesīs, tikmēr eksistēs latviešu valsts
un latviešu tauta”. Savukārt no cienījama ebreju profesora dzirdēju: “Kamēr
pastāvēs grāmata, tikmēr pastāvēs ebreju tauta”.
Abi tēlainie piemēri
ir emocionāli valdzinoši. Var patikt abos piemēros izmantotie pamatnosacījumi.
Tie ir aksiomātiski skaisti. Gan Dievu, gan grāmatu bez pierādījumiem nākas
pieņemt par neapstrīdamu patiesību. Taču tas arī ir viss. Ar dzīvē eksistējošu
patiesību dotā tēlainā futuroloģiskā metafizika pirmajā piemērā nav pilnīgi
nemaz saistīta, bet otrajā piemērā stāvoklis ir ļoti kritisks, jo grāmatas
liktenis ir apdraudēts ne tikai ebreju tautai. 2019.gadā Latvija kā neatkarīga
valsts neeksistēja jau 15 gadus. Savukārt latviešu tauta arī bija pārstājusi
eksistēt kā etniski vienots organisms. Valstiskās neatkarības trūkums ražīgi stimulēja
etniskās konsolidācijas trūkumu.*
Par grāmatas
drūmo likteni Rietumu zinātnieki sāka spriest XX gs. 60.gados. Tas ir
interesanti! Tātad sprieda jau demogrāfiskās pārejas sākumā. Kā zināms,
demogrāfiskā pāreja sākās XX gs. 60.gados un turpināsies līdz 2050. gadam. 60.gados
vēl nebija izstrādāta demogrāfiskās pārejas teorija. Sergejs Kapica (1928-2012)
to izstrādāja 90.gadu beigās un pirmās publikācijas bija lasāmas XXI gs.
sākumā.
XX gs. 60. gados
grāmatu pasaule tika atraktīvi nosaukta par “Gūtenberga galaktiku”. Tolaik
nevajadzēja paskaidrot vārdu “Gūtenbergs”. Tagad XXI gs. 20.gados to nav grēks
darīt. Daudzi var nezināt par Johana Gūtenberga izgudrojumu grāmatu izgatavošanā.
Toties tagad nav vajadzīgs paskaidrot modernos vārdus “digitālā galaktika”.
Aizvadītā gadsimta 60.gados tas bija ieteicams. Digitālās elektroniskās
tehnoloģijas bija pazīstamas tikai šauram speciālistu lokam. Masu sabiedriskajā
leksikā jēdziens “digitāls” nebija sastopams.
Uz papīra
tipogrāfijā iespiestās grāmatas nākotne ir apdraudēta. Grāmata tagad var tikt
publicēta elektroniskā veidā. Turklāt “papīra grāmata” var tikt ieskanēta
internetā. XXI gadsimtā ar grāmatu sāka pamatīgi konkurēt interneta sociālie
tīkli.
Abām galaktikām
ir milzīga psiholoģiskā slodze. Abas galaktikas ļoti plaši un dziļi ietekmē
sabiedrisko apziņu, sociālo vidi, valodu, garīgo un materiālo kultūru. Ietekme
ir gan pozitīva, gan negatīva.
Tehnoloģijas garīgi
pārveido cilvēkus un izmaina viņu darbību, uzvedību un komunikāciju. Tas bija
vienmēr zināms. Cilvēki rada jaunas tehnoloģijas un paši izjūt to
transformējošo ietekmi. “Gūtenberga galaktikas” noriets sākās ar radio, kino,
TV popularitātes pieaugumu. Cilvēki vairāk sāka lūkoties uz ekrānu nekā lasīt
grāmatas.
Taču ir viena smaga
problēma. Rietumu civilizācijā grāmatas lomu ļoti nepatīkami mazina demogrāfiskā
pāreja. Tā ir smaga problēma. Demogrāfiskās pārejas laikā “baltā” rase izmirst,
noveco, zaudē pasionaritāti, zaudē interesi par kultūras pagātnes mantojumu,
nejūt nekādu vajadzību rūpēties par nākotni. Demogrāfiskās pāreja laikā “baltie”
cilvēki dzīvo tagadnei, savam ķermenim, patērēšanai un dažādu izpriecu
baudīšanai. Tādos apstākļos grāmata nav vajadzīga. Grāmata var vienīgi kaitinoši
atgādināt par “vecajiem labajiem laikiem”.
Un vēl kas.
Grāmatas vajadzību nekaunīgi izskauž izglītības bizness. Privātajās augstskolās
var iegūt bakalaura grādu bez grāmatu zināšanām. Students studiju gados var
neizlasīt nevienu grāmatu un viņam nemaz pašam mājās nav grāmatu. Tās nav arī
ģimenē – vecākiem, brāļiem un māsām. Mūsdienu sabiedrībā noteikti ir biezs
sociālais slānis, kurā pret grāmatu izturas skeptiski, ciniski un ņirdzīgi kā
pret kaut ko smieklīgi arhaisku. “COVID-19” pandēmijas laikā Latvijas
valdība pat aizliedza tirgot grāmatas, apmeklēt bibliotēkas.
*Par to skat. piecu eseju ciklu “Tautas pēdējā fāze”
grāmatā “Modernās banalitātes gads” (www.artursprieditis.lv).
Комментариев нет:
Отправить комментарий