76. Nelaimes efektivitāte

 

 

   Nelaime ir organiska izpausme. Nelaime kā organiska izpausme ir cieši, sistēmiski saistīta ar cilvēka psihi, raksturu, personību, būtību. Nelaimei kā organiskai izpausmei var būt dažāda sociāli psiholoģiskā efektivitāte – tas, cik viegli vai grūti, ātri vai lēnām ar attiecīgo līdzekli, metodi vai rīcības veidu sasniedzams noteikts mērķis. Saprotams, nelaimes mērķis ir izraisīt apziņā nelaimīgumu. Jo apziņā ir lielāks nelaimīgums, jo nelaime ir efektīvāka. Taču nelaimes efektivitāte nav atkarīga tikai no pašas nelaimes kā organiskas izpausmes. Nelaimes efektivitāti nosaka dažādi blakus apstākļi - nelaimes kontekts. Visbiežāk liela loma ir sociāli psiholoģiskajam kontekstam – sabiedrībā valdošajai garīgajai atmosfērai. Nelaimes efektivitāte ir atkarīga no cilvēku pašsajūtas, pašapziņas, saprāta pakāpes, emocionālās spriedzes – cilvēku subjektīvās reakcijas uz iekšējo un ārējo kairinātāju iedarbību.

   “COVID-19” pandēmijas konteksts cilvēces mērogā ir planetāri globālā demogrāfiskā pāreja (1960-2050) un jūdu/anglosakšu globālisma mafijas/sektas inkluzīvā kapitālisma projekts ar milzīgu dehumanizācijas un neoinkvizīcijas porciju. Tajā skaitā ar militārās bioloģijas izmantošanu. “COVID-19” pandēmijas konteksts Rietumu civilizācijas, respektīvi, eiropeīdu rases, mērogā, ir demogrāfiskās pārejas specifiski nosacītā “baltās” rases panīkšana, degradācija, izmiršana, novecošana. To visu destruktīvi papildina jūdu/anglosakšu globālisma mafijas/sektas inkluzīvā kapitālisma projekts ar milzīgu dehumanizācijas, neoinkvizīcijas porciju. Dotie procesi izraisa politiskās, akadēmiskās, reliģiskās elites, inteliģences, kā arī ļaužu masu iracionālu, veselajam saprātam neatbilstošu absurdu, idiotisku, debilu darbību, uzvedību un komunikāciju. Tas dziļi atsaucas uz pandēmiju kā nelaimi. Pandēmija pati par sevi ir nelaime ar nelaimes skaudru efektivitāti. Taču nenormālais sociāli psiholoģiskais pandēmijas konteksts nelaimīguma efektivitāti padara vēl skaudrāku, vēl nepanesamāku. Cīņa ar vīrusu “SARS-CoV-2” notiek acīmredzami bezprātīgi, neprofesionāli, politiski tendēti, antihumāni, ignorējot cilvēka tiesības, melojot, krāpjoties, sadalot miljardus utt.

   Latvijā pandēmijas konteksts ir drausmīgs, necilvēcisks, nepanesams. Turklāt valdošā kliķe vairs nekautrējas izturēties ciniski pret cilvēkiem. Vēl nesen tā nebija. Valdošā kliķe vairs neslēpj savtīgo politisko un finansiālo attieksmi pret pandēmiju. Valdošajai kliķei pirmajā vietā ir politiskās varas intereses un miljardu sadalīšana, bet nevis tautas veselības aizsardzība. Tā rezultātā Latvijas sabiedrība tiekas ne tikai ar slimības nelaimi, bet tiekas, tā teikt, ar nelaimi kvadrātā. Nebūs viegli izšķirt, kurai nelaimei sabiedrībā ir lielāka efektivitāte. Tā vien liekas, ka cilvēki visvairāk pārdzīvo valdošās kliķes noziedzīgi bezprātīgo rīcību. Valdošā kliķe ar Kariņu, nācijas tēvu priekšgalā cilvēkus dara nelaimīgākus nekā vīruss. Cilvēki saprot, ka viņu nelaimīguma galvenais cēlonis ir nevis infekcijas slimība, bet tautas kalpu antinacionāli un antihumāni noziedzīgā rīcība. Tautas lielākā nelaime ir “tautas kalpi”.