84. Zināšanu fragmenti (12)

 

v  Digitālo galaktiku (piem., interneta placdarmu) eiropeīdi radoši un ar lielu entuziasmu sāka veidot tajā laikā, kad sākās Rietumu civilizācijas pagrimums postmodernisma un neoliberālisma formātos. Digitālā galaktika strauji attīstījās demogrāfiskās pārejas (1960-2050) laikā. Tas ir ļoti nelabvēlīgs laiks “baltajai” rasei. Šī laika aktīvākais trends ir bojāeja. Kā redzam, bojāejas laikā civilizācijā ir iespējami ģeniāli radoši procesi. Turklāt tik ģeniāli radoši procesi, ka tie ir spējīgi radikāli transformēt sabiedrības apziņu. Taču aktuāls ir jautājums, kādā virzienā tiek transformēta sabiedrības apziņa. XXI gs. satraukums par digitālās galaktikas negatīvajām antropoloģiskajām sekām ir ļoti aktuāls. Internets, digitālās tehnoloģijas, sociālie tīkli, viedie telefoni nelabvēlīgi atsaucas uz cilvēkiem. Par to ir daudzi pētījumi. Tādējādi sanāk, ka patiesībā digitālā galaktika ir konģeniāla vispārējai bojāejai. Digitālo galaktiku patiesībā ir jāvērtē kā demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitātes produktu; proti, bojāejas mentalitātes produktu. Bojāejas laikā civilizācijā nav iespējami pozitīvi, garīgi labvēlīgi radošie procesi. Priekšstats par tādu iespēju ir pašapmāns, fikcija. Tā, piemēram, sociālo tīklu monopolizācija XXI gs. ASV un citur izraisīja totālu morālo krīzi, sagraujot uzticību informācijai, vārda brīvībai, cilvēka tiesībām, demokrātijai utt. Digitālās galaktikas pamatkomponents, proti, informācijas segments, kļuva morālās deģenerācijas fundamentāls veicinātājs.

v  Demogrāfiskās pārejas stabils destruktīvs satelīts (pavadonis, miesassargs) ir ne tikai digitālā galaktika, bet arī patērēšanas sabiedrības sociāli ideoloģiskais koncepts. Tas ir pamatā t.s. patērēšanas sabiedrībai Rietumu civilizācijā. Sociāli ideoloģiskais diskurs par patērēšanas sabiedrību kā cilvēku labklājības oāzi Rietumos sākās XX gs. 60. gados. Tātad sākās reizē ar demogrāfisko pāreju (1960-2050). Nepieciešamība izveidot patērēšanas sabiedrību kļuva “balto” cilvēku dzīves mērķis. Pie kā tas ir novedis, bija redzams jau XX gs. otrajā pusē. Savukārt XXI gs. bezjēdzīgā patērēšana jau ir tik lielā mērā degradējusi masu cilvēku apziņu, ka ir nepieciešams fiksēt jaunu būtņu – postcilvēku – ģenēzi. Patērēšana ir kļuvusi bojāejošās eiropeīdu rases tagadnes izbaudīšanas viens no galvenajiem veidiem.

v  Jēdziens “demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitāte” ir nepieciešams. Nepieciešamību nosaka un pamato dzīves konkrētas mentālās izpausmes. Demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitāte tāpat kā jebkura laikmeta mentalitāte attiecas uz cilvēku domāšanas veidu, dzīves uztveri un emocionālo ievirzi. Arī demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitāti konsolidē tas, kas attiecas uz psihi, apziņu, kam ir intelektuāls raksturs – attiecas uz domāšanu, prātu, zināšanām, vērtībām, normām. Demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitāte ir orientēta uz tagadni - tagadnes dzīves iespēju izbaudīšanu. Pagātnes un nākotnes tematika nefigurē. Tā ir mentalitāte, kas sekmēja bezprāta diktatūru un vakcinācijas programmu kontrproduktivitāti koronavīrusa pandēmijas laikā 2020.-2021.g. 

v  Pateicoties demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitātei, pandēmija tika pārvērsta par parapandēmiju. Tas varēja notikt tāpēc, ka sabiedriskās apziņas haotizācija bija jau pirms vīrusa “SARS-CoV-2” izlaišanas/izbēgšanas no militārās bioloģijas laboratorijas. Ķīnā momentā izolēja slimos. Rietumos momentā sāka izolēt un vajāt veselos cilvēkus. Tā, piemēram, Austrijas kanclers 2021.gada oktobrī piedāvāja piecu pakāpju plānu veselo cilvēku ierobežošanai (karantīnai, “mājsēdei” u.tml.). Viņa pārliecībā visa atbildība gulstas uz nevakcinētajiem, it kā preparāti vārdā “vakcīna” 100% aizsargātu. Arī tad, kad masveidā sāka slimot vakcinētie, valstu politiķi neatsacījās no veselo cilvēku vajāšanas, diskriminācijas, getoizācijas utt.

·       Demogrāfiskās pārejas laikmeta mentalitātes specifiskajā kontekstā ir jāvērtē informācija par pandēmiju. Tas attiecas arī uz informācijas slēpšanu. Piemēram, Izraēlā valdības “kovidpadomes” protokoliem un stenogrammām ir slepenības augstākais statuss uz 30 gadiem. Savukārt 2021.gada 23.oktobrī Rīgas medijs “nra.lv” publicēja samērā uzticamu materiālu. Jau tā virsraksts ir pārsteidzošs: “No vēža pērn nomira 8 reizes vairāk nekā no Covid-19”. Publicētas ir statistiskās ziņas par mirstību 2020.gadā. Tātad par mirstību pandēmijas pirmajā gadā. Nav aizmirstama baiļu, panikas, histērijas uzpūšana par kovida šausmīgi nāvējošo potenciālu. Tautas masu psihozes stimulēšanas galvenais instruments bija statistika par milzīgo mirstību no trakā vīrusa. Par to, ka statistikai nevar uzticēties, aizdomas bija jau no paša sākuma. Tagad tās apstiprinās dotajā publikācijā. Taču nekas nemainījās sabiedriskajā domā. Latvieši doto publikāciju atstāja bez ievērības. Netika pieprasīta objektīva informācija par 2021.gadu. Latvieši turpināja izbaudīt mema “vakcinācija” zombējošo tvanu it kā nekas nebūtu noticis. Tas, ka valdība melo, latviešus neuztrauc. Kā zināms, memu efektivitāte ir atkarīga no sabiedrības gribas un spējas pretoties zombēšanai.

v  Civilizācijas norieta, bojāejas laikā niecīgs ir sociālais instinkts aizstāvēt patiesību, godīgumu, gudrību, kompetenci, garīgumu. Pandēmijas/parapandēmijas mēnešos nav konstatējams sociālais instinkts aizstāvēties pret obligātās vakcinācijas diktatūru, cilvēku čipizāciju, veselo cilvēku diskrimināciju. Sabiedrība ir amorfa bez kolektīvās pašaizsardzības spēka. Sabiedrībā valda depresija un cilvēku noslēgtība sevī. Nav spilgtu personību sociāli kumulatīvai darbībai ar kumulatīvu efektu. Valda neuzticība viens otram, pašcieņas trūkums, morālais traumatisms.

v  Civilizācijas norieta, bojāejas laikā saglabājas radikālu izmaiņu faktori. Radikālas izmaiņas notiek turbulentos (virpuļveidīgos) apstākļos un tās radītās bifurkācijas (sazarošanās vairākās daļās) rezultātā. Bifurkācija ir jāizmanto sociālajai transformācijai, lai sabiedrību pagrieztu uz jauna pozitīva ceļa. Ja tas nenotiek, tad nekas nemainās (saglabājas iracionāla, deģeneratīva patoloģija) vai visu pārņem savā varā destruktīvie, reakcionārie, antinacionālie, dehumanizācijas spēki. Ja sabiedrībā ir nepieciešams izmainīt kundzības un pakļautības sadalījumu, tad tam vispiemērotākais faktors ir bifurkācijas laiks. Tāds laiks bija “perestroikas/atmodas” laiks, ko meistarīgi izmantoja PSKP/VDK nomenklatūras morālie kastrāti. Politiskās mutācijas lēni uzkrājas. Nepieciešama liela politiskā pacietība, ja ir griba kaut ko radikāli izmainīt. Nākas samierināties ar parlamenta smieklīgo arhaiskumu, tautas politiskās pārstāvniecības degradāciju, iespēju tautas viedokļa pārstāvniecību internetā realizēt idiotiem un deģenerātiem. Politiskās industrijas nākotne ir bez pasionaritātes. Dominē Edipa komplekss – likvidēt līdzcilvēkus politikā, valsts pārvaldē, tautas pārstāvniecībā. Pandēmijas/parapandēmijas laikā medicīnas zinātniskās kompetences un profesionālā korektuma vietā uzplauka amokāls moderni elegants tirānisms.

v  Globālās demogrāfiskās pārejas laika sociuma un tā elites garīgais stāvoklis un tā ietekmētā interneta sociālo tīklu darbība ir veicinājusi jauna tipa cenzūras rašanos. Cenzūra ir kļuvusi masu fenomens ar visiem tipiskajiem masu fenomenu atribūtiem. Turklāt cenzēšanas objekts tagad nosacīti ir visa cilvēce. Interneta sociālo tīklu darbībai ir cilvēces mērogs. Ja carisma un padomju laikā latviešu radošo darbību Pēterburgā un Rīgā cenzēja tikai viens cenzors, tad tagad cenzoru skaits sniedzas vairākos simtos. Tas attiecas uz “Facebook” (FB). Rīgā FB cenzē “satura uzraudzības biroja” apmēram 150 “satura uzraugi”. Tādi “satura uzraugi”, saprotams, ir arī citās zemēs. Viņu skaits sniedzas daudzos tūkstošos. Faktiski ir radusies jauna sociālā kasta no gados jauniem cilvēkiem. Tā, piemēram, zinot latviešu jaunās paaudzes izglītotības, morāles, intelektuālās kapacitātes, kā arī nacionālā patriotisma, sociālās atbildības, profesionālās ētikas vispārējo līmeni, nav grūti novērtēt “satura uzraudzības biroja” darbinieku cilvēcisko un profesionālo kvalitāti. Cenzūras jaunā tipa misija esot “cīnīties pret manipulēšanu ar sabiedrību”. Ko tas praktiski nozīmē, FB nesaudzīgi uzskatāmi demonstrēja ASV, līdz pasaules galam nobloķējot sava valsts prezidenta kontus sociālajos tīklos. Neapšaubāmi, jaunā tipa cenzūra ir globālisma mafijas “aukstais ierocis”. Globālisma mafija nevar iztikt bez cenzūras – nevēlamas informācijas inkvizīcijas. Sociuma un tās elites garīgais pagrimums vēl nav tik totāls, lai vairs nebūtu sastopama racionāla, objektīva, godīga un morāli atbildīga attieksme pret dzīvi un savu darbu. To spilgti apliecina politiķu un mediķu starptautiskā kritika pandēmijas/parapandēmijas mēnešos. “Satura uzraugu” pienākums ir nepieļaut kritiskas informācijas publicēšanu.

v  Jaunā tipa cenzūra neapšaubāmi saskaras ar vārda brīvības robežas reglamentēšanu. Tas nav vienkārš process. Vārda brīvības (ko drīkst teikt un ko nedrīkst teikt) robeža principā nav nosakāma. Eksistē sena prasība politiķiem neiejaukties vārda brīvības noteikšanā. Jo politiķi būs atturīgāki, jo visiem būs labāk. Tā ir bijis vienmēr, un tā ir arī tagad.    

v  ASV obligātajai vakcinācijai visvairāk pretojas policisti un ugunsdzēsēji. 2021.gada oktobrī pasaulē visvairāk vakcinētie bija portugāļi (87%); ASV – 57%, Izraēla – 63%.    

v  Itālijā sabiedriskās domas centrā ir “melnā piektdiena” – 2021.gada 15.oktobris,  kas ir pandēmijas diktatūras sākums ar kovida sertifikātiem (“zaļajām pasēm”). Tiek strikti nodalīti cilvēki vakcinētajos un nevakcinētajos. Vakcinēta cilvēka statusu var iegūt pēc 2 dozēm vai izslimošanas. Bez “zaļās pases” nevar strādāt; respektīvi, iegūt iztikas līdzekļus. Itāļi izsakās par “verdzības sertifikātu”. Itālijā 2021.gada septembrī bija vakcinēti 75%; valdība vēlas panākt 90%. Itālijā var izmantot arī testus, kuri derīgi 48 stundas. Vislētākais tests maksā 22,-eiro; nepieciešami 13 testi mēnesī (300 eiro).

v  “Pfizer” bijušais viceprezidents vācietis Dr.Michael Yoadon jau no 2020.gada pavasara ļoti būtiski, kritiski izsakās par vakcīnām un vakcināciju. Tā, piemēram, viņš ir sagatavojis videolekciju “Mēs stāvam pie elles vārtiem”. Viņš, protams, ir lietas kursā par Big Pharma darbību.