43. Kovida ēveļskaidas

 

   Infekcijas slimība “COVID-19” ar iesauku “kovids” turpina ēvelēt cilvēci, katru dienu letāli samazinot ēvelēšas materiālu un atšķiļot spurainas ēveļskaidas, kuru jēga nav izprotama. Izraēla ir cilvēces flagmane vakcinācijā, taču augustā ir jauns saslimstības pieaugums. Vakcinācija nav nodrošinājusi ebreju tautu pret kovidu. Tā tas ir arī ASV, Krievijā, kur ir straujš infekcijas uzliesmojums. Francijas aizjūras teritorijās (kolonijās) Gvadelupā, Martinikā, Reinjonā kovids nav manīts. Taču minētajās teritorijās no metropoles ieradās armijas vienības un sāka aizdzīt tūristus. Kāpēc tas tiek darīts, nav saprotams. Kovida ēvelēšanā izdzīvojušos cilvēkus valstu valdības cenšas maksimāli sašķelt un sanaidot. Tā tas notiek pat ģimenēs. Tam kalpo obligātās vakcinācijas terors. Kad kovida ēvelēšanā izdzīvojušo cilvēku sašķelšana un sanaidoša būs sasniegusi vajadzīgo kondīciju, viņus apvienos jaunā formātā. Tiek prognozēta apvienošana geto vai koncentrācijas nometnes formā, kā arī digitālā informācijas katalogā. Tajā būs informācija par katra cilvēka sanitāro stāvokli. Izdzīvojušie cilvēki par to zinās, un atrašanās katalogā būs viņu apvienošanas efektīvs emocionālais faktors. Cilvēki samierināsies. Visi viņi būs vienādā dzīves līmenī. Nebūs iemesls savstarpējai neuzticībai. Tas būs tāpat kā padomju laikā. Toreiz katrs zināja, ka pieder t.s. padomju cilvēkiem neatkarīgi no savas tautības un dažādām identitātēm. Visi atradās sava veida geto bez iespējām atstāt valsti un savu dzīvi iekārtot atbilstoši t.s. Rietumu normām. No Davosas foruma kunga Klausa Švāba naratīva, visticamākais, vislielākā vērtība (objektivitāte) ir kategoriskajam norādījumam par iepriekšējās dzīves neiespējamību. Cilvēki nekad vairs tā nedzīvos kā dzīvoja pirms kovida.