59. Noziedzības sekas

 

 

   Noziedzības sekas ir grūti prognozēt. Psiholoģiskā līmeņa noziedzības sekas vispār nav prognozējamas. Ja noziedzība ietekmē cilvēku psihi, apziņu, mentalitāti, morāli tikumisko satvaru, tad sekas var izpausties tikai pēc ilgāka laika. Piemēram, var izpausties tikai nākamajās paaudzēs. Ar to pašlaik ērkšķaini sastopas latviešu tauta. Pašlaik ērkšķaini jūtamas XX gadsimta 80.-90.gadu “atmodas/perestroikas” noziedzības sekas. Tās masveidā aptver jaunāko paaudzi, kura pazīst vienīgi dzīvi pēcpadomju kriminālā kapitālisma “brīvvalstī”.

   Situācija ir pamācoša. Pašlaik noziedzības sekas uz savas ādas izjūt paši vislielākie noziedznieki. Tas, piemēram, attiecas uz Lembergu un Urbanoviču. Lembergs sēž cietumā, bet Urbanovičs gandrīz katru dienu par kaut ko žēlojas medijos. 2021.gada 18.septembrī viņš “NRA.LV” žēlojas par nevainīguma prezumcijas trūkumu: “Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā.” Kā zināms, Lembergam atņem salaupīto, bet Urbanoviču nelaiž pie lielās siles. Abi regulāri sūdzas par netiesiskumu, netaisnīgumu un vainīguma prezumcijas ignorēšanu.

   Tiesiskums, taisnīgums, vainīguma prezumcija ir mentalitātes īpašības - gan indivīdu īpašības, gan tautas kolektīvās īpašības. Turklāt šīs īpašības ir viegli konstatējamas. Tās uzskatāmi izpaužas gan tiesiskajā līmenī, gan sadzīves līmenī. Netaisnība, beztiesiskums, vainošana bez vainas pierādīšanas ir tūlīt konstatējama. Tautā, kurā pat Dievam nekaunās pierādīt, ka 2+2=5, tautā, kurā aizmuguriska tiesāšana ir norma, tautā, kurā likumus pieskaņo noziedznieku vajadzībām, tautā, kurā masveidā ir uzpērkamas amatpersonas, kuras nepazīst ne profesionālo godu, ne elementāri cilvēcisko godu, tiesiskums, taisnīgums, vainīguma prezumcija nevar būt un nav pozitīvas īpašības. Lembergs un Urbanovičš paši ir vainīgi, ka Latvijā zeļ minētās sliktās īpašības. "Perestroikas/atmodas" mahinātori, LKP/VDK nomeklatūras morālie kastrāti (Urbanovičš kā LPSR komjaunatnes 1.sekretārs, bet Lembergs kā partijas ieliktenis Ventspilī) jau no paša sākuma amatu sadalē balstījās tikai uz sabiedrības padibenēm, Saeimā pieņēma sev vajadzīgos likumus, ieviesa masveida organizēto noziedzību utt. Skaidrs, ka tam visam bija gaidāmas šausmīgas amorālās sekas, masveidā sagandējot latviešu tautas morāli tikumisko stāju. Lembergs un Urbanovičs tagad paši izbauda to, ko kopā ar citiem morālajiem kastrātiem izdarīja ar tautu. Viņu izaudzinātie amorālie izdzimteņi tagad dara ko vēlas bez bailēm no soda par saviem grēkiem.