56. Konceptuālais fundaments

 

 

   Šī teksta mērķis ir formulēt zinātnisko uzskatu konceptuālo fundamentu. Teksta autoram eksistē noteikts konceptuālais balsts. Tas tiek ņemts vērā jebkuras problēmas iztirzājumā. Iztirzājot jebkuru problēmu, obligāti tiek ņemts vērā konceptuālais fundaments. Tas ir sekojošais.

   Cilvēku dzīvē visu izšķir 1) demogrāfija, 2) kultūra un 3) mentalitāte. Tie ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās cilvēku esamība. Homo sapiens dzīvē tie ir galvenie pīlāri. No tiem ir atkarīgs burtiski katrs cilvēku solis. Demogrāfija ir cilvēku skaits, kas ietekmē cilvēku dzīvi. Kultūra ir cilvēku dzīves vide – otrā daba. Tajā, piemēram, ietilpst izglītība un zinātne. Mentalitāte ir cilvēku prāta, gara un dvēseles stāvoklis, kas atsaucas uz cilvēku darbību, uzvedību un komunikāciju. Cilvēku skaits nosaka kultūru, bet kultūra nosaka cilvēku mentalitāti. Minētie pīlāri ir savstarpēji saistīti. Starp tiem pastāv mijiedarbība.

   Konceptuālajā fundamentā vēl ietilpst kosmoloģiskais faktors – kosmiskās enerģijas spēks. No tā ir atkarīgs demogrāfiskais stāvoklis, kas, saprotams, atsaucas uz abiem pārējiem pīlāriem – kultūru un mentalitāti.

   Cilvēce ir vienots veselums. Cilvēces pastāvēšana primāri ir atkarīga no kosmiskajiem procesiem. Mūsdienu zinātne ir pārliecināta, ka cilvēces likteni nosaka tā dēvētie paleoklimatiskie cikli – planētas sasilšanas un aukstuma periodi. Ciklu maiņa ietekmē cilvēku migrācijas virzienu, veicina vai traucē tautu ģenētisko degradāciju, izraisa dziļas garīgās izmaiņas cilvēka personībā, stimulē zinātniski tehnisko progresu, izmaina pasaules ģeopolitisko karti. Ciklu maiņa ietekmē Pasaules okeāna svārstības un mitruma daudzumu atmosfērā. Tēlaini sakot, ūdens ceļo pa planētu, un ūdenim seko augi, dzīvnieki, tautas, civilizācijas.

   Par kosmiskās enerģijas ietekmi uz cilvēkiem ideāla patiesība nav iespējama un acīmredzot nekad nebūs iespējama. Tas ir viens no transcendentālajiem jautājumiem, kas nav izšķirams nedz ar loģiku, matemātiku, eksperimentāli, nedz ar juteklisko pieredzi. Tas ir viens no jautājumiem Lielo Noslēpumu kolekcijā, ar kuru nākas sadzīvot cilvēkiem. Viņiem ir liegts ideāli zināt par savu izcelsmi, par dzīvības izcelsmi, par apziņas funkcionēšanu, par genoma funkcionēšanu, par Zemes un citu Saules sistēmas planētu izcelsmi utt. Kosmiskās enerģijas ietekmes tematika var būt vienīgi konspiroloģiska, astroloģiska, bet nevis ideāli zinātniska tematika. Neko daudz nedod zināšanas par Saules aktivitātes atbalsošanos cilvēkos uz Zemes. Tāda atbalsošanās eksistē, un tas ir zinātnisks fakts. Taču tas kopumā neko neizmaina mūsu kosmoloģiskajās zināšanās. Atbilde nav par pašiem galvenajiem jautājumiem. Lielie Noslēpumi saglabājas.

   Teiksim, par cilvēka genomu zinām ļoti daudz, bet nezinām “visu” par savu gēnu funkcionēšanu. Mūsu dārgajai demogrāfiskajai pārejai (1960-2050) arī noteikti ir kosmoloģisks sākums, kad kosmiskie spēki kardināli iejaucas cilvēces demogrāfiskajās norisēs. Taču par to pat nav sastopamas hipotēzes. Zinātnieki un pat astrologi baidās demogrāfisko pāreju izskaidrot no kosmiskās ietekmes viedokļa. Mazliet drosmīgāki zinātnieki-astronomi un pareģi-astrologi ir t.s. planētu parādes skaidrojumos. 2020.gada 4.jūlijā bija unikāla planētu parāde. Tāda planētu parāde bija pirmo reizi Saules sistēmas planētu novērojumu vēsturē. 2020.gada 4.jūlijā Merkūrijs, Venēra, Zeme, Marss, Jupīters, Saturs, Urāns, Neptūns, Plutons nostājās vienā līnijā. Astronomi un astrologi brīdināja ļaudis. Tādas kosmiskās parādības atbalss uz Zemes var būt kari, revolūcijas, nemieri, epidēmijas, dabas katastrofas. Kosmiskās enerģijas izstarojums atstās ietekmi uz cilvēku psihiku, pašsajūtu apmēram 3 mēnešus pirms 4.jūlija un apmēram 3 mēnešus pēc 4.jūlija. Kā labi zinām, 2020.gada pandēmija “COVID-19” ir unikāla parādība. Tikpat unikāla, cik unikāla ir 2020.gada 4.jūlija planētu parāde. Tātad viss ir unikāls. Pandēmija ir unikāla parādība no cilvēces psihiskā stāvokļa viedokļa. Cilvēce pirmo reizi tiek pamatīgi apmuļķota. Tas ir iespējams tikai tāpēc, ka ar cilvēces psihiku kaut kas nav normāli. Cilvēces psihiku ir traumējis kaut kāds unikāli grandiozs transcendentāls spēks. Apziņas zombēšanas tehnoloģijas var panākt ļoti daudz. Taču nav ticams, ka var tik viegli un ātri apmuļķot visu cilvēci. Noteikti eksistē vēl kaut kāds faktors.

   Publikāciju skaits par kosmoloģisko faktoru ir lielāks nekā par demogrāfijas lomu cilvēku dzīvē. Par cilvēku dzīves atkarību no cilvēku skaita (demogrāfijas) ir sastaptas tikai dažas publikācijas. Faktiski tiek klusēts par vienu no vissvarīgākajiem jautājumiem – demogrāfijas ietekmi. Sergejs Kapica, tagadējās demogrāfiskās pārejas ģeniālais teorētiķis, savās grāmatās nosauca tikai dažus vēsturniekus. Viņi principā atzina demogrāfijas fundamentālo sūtību, bet nav to izvērsti pamatojuši savos darbos.

   Tagad nedaudz izmainās attieksme pret demogrāfiju. Globālo sociālo procesu gudri analītiķi  sāk saprast demogrāfijas izšķirošo nozīmi cilvēces vēsturē. Demogrāfija diktē pasaules notikumu gaitu. Dažādi bruņotie konflikti un pilsoņu kari, revolūcijas un grandioza cilvēku masu pārvietošanās, civilizāciju konkurences rezultāti ir atkarīgi no dzimstības - cilvēku reproduktīvās funkcijas. No demogrāfijas ir bijis un joprojām ir atkarīgs vēstures subjektu (tautu) liktenis.

   Acīmredzamas ir demogrāfiskās pārejas (1960-2050) sekas. Milzīgajai dzimstībai “krāsainajās” rasēs un izmiršanai “baltajā” rasē ir nelabas sekas. Nelabas sekas ir tajās zemēs, kurās ir demogrāfiskais bums; nelabas sekas ir tajās zemēs, kurās ir demogrāfiskā katastrofa.

   Uz Zemes ir politiski un sociāli ļoti nestabilas zonas. Tajās ir dažādi politiskie un sociālie konflikti – nemieri, valsts apvērsumi, bruņotas sadursmes, pilsoņu kari. Tā tas ir Tuvos Austrumos (Arāvijas pussalā un Ziemeļāfrikā), Afganistānā, Āfrikā. Lieta ir tā, ka šajās zonās ir milzīga demogrāfiskā saspringtība. To sekmē milzīgā dzimstība un tās nemitīgais kāpums. Tuvos Austrumos un Ziemeļāfrikā demogrāfiskā saspringtība nonāca līdz “arābu pavasara” asiņainajiem notikumiem 2013.gadā. Tos izraisīja simtiem tūkstošu jauniešu bezizejas stāvoklis – darba trūkums, elementāras dzīves labklājības neiespējamība, nākotnes bezcerība u.tml.

   Lūk, daži skaitļi. Ēģiptiešu skaits katru gadu pieaug par 1,3 miljoniem cilvēku. Lībijā laikā no 1961.gada (demogrāfiskās pārejas sākuma !!) līdz 2013.gadam iedzīvotāju skaits pieauga četras reizes. Jemenā katru gadu iedzīvotāju skaits pieaug par 3,8%. Jemenā 1986.gadā dzīvoja 9,27 miljoni cilvēku, bet 2021.gadā viņu skaits ir 30,5 miljoni. Afganistānā pilsoņu karš sākās 1978.gadā. 43 kara gados bojā gāja simtiem tūkstošu cilvēku. Taču dzimstība bija ļoti liela. Ja 1979.gadā Afganistānā dzīvoja 15, 5 miljoni cilvēku, tad 2021.gada jūlijā viņu skaits bija 37,4 miljoni.

   Eiropeīdu zemēs Eirāzijā un Amerikā demogrāfiskās pārejas laikā dzimstība ievērojami samazinās, izraisot demogrāfisko vakuumu, specifiski negatīvu garīgo atmosfēru un kultūras destruktīvu formu dominēšanu. Tas savukārt  deģeneratīvi veicina masveida morāli tikumisko un intelektuālo pagrimumu. Eiropeīdi zaudē interesi par nākotni, ģimeni, bērniem, valsti, mākslu, zinātni, reliģiju, izglītību, medicīnu, politiku, ideoloģiju. Tā vietā viņi izbīda postmodernismu, homoseksuālismu, neoliberālismu, globālismu, vakcinārismu, genderismu, trešo dzimti, bērnu radīšanu mēģenē, iracionālismu, arhaizāciju, “jaunu normālību”. Savukārt pandēmija/parapandēmija globālisma prozelītiem deva iespēju sākt atklāti izvērst ne tikai vakcinārismu, bet arī dehumanizāciju. Vērojama ir postcilvēku straujā ģenēze. Cilvēciskuma vietā stājas postcilvēciskums ar odiozi specifisku mentalitāti, valodu, dzīves normām un vērtībām. Saprotams, joprojām saglabājas kosmoloģiskais faktors un trīs pīlāri. Mainās vienīgi to saturs, par ko ļoti grūti ir pateikt kaut ko labu. Kosmoloģiskā faktora diriģētā planetāri globālā demogrāfiskā pāreja (1960-2050) nevar būt izlutināta ar komplimentiem. Slikti ir visiem! Slikti ir etnosiem milzīgās dzimstības zonā; slikti ir iemītniekiem izmirstošās rases zonā.