11. Globālisma pagātne

 

   Par globālismu tiek maskējoši dēvēta vienpolārās pasaules kārtības nodibināšana, kad planētu pārvalda ASV, “zelta miljons” un planētas pārvaldīšanas ideālākais nākotnes mērķis ir pasaules valdības izveidošana. Ar jēdzienu “globālisms” tiek apzīmēta politiskā un ideoloģiskā koncepcija analoģiski tādiem jēdzieniem kā “liberālisms”, “sociālisms”, “konservatīvisms”, “nacionālisms”. Globālisma koncepcijas atbalstītāji faktiski ir pievērsušies jaunam filosofiskajam, sociālajam, politiskajam, ideoloģiskajam virzienam, ieviešot un nostiprinot jaunu jēdzienu “globālisms”. Tādējādi pret globālisma koncepcijas atbalstītājiem var izturēties kā pret prozelītiem. Tā dēvē cilvēkus, kuri pievēršas kaut kam idejiski jaunam un kļūst idejiski jaunā patrioti. Par globālisma prozelītiem ieteicams saukt to cilvēku slāni Rietumu sociumā, kuru līdz šim dēvēja par naudas saimniekiem, Davosas eliti, globālo eliti, pasaules valdniekiem. Naudas saimnieki, Davosas elite, globālā elite reāli ir pārveidojusies globālisma prozelītos. Sastopami vēl citi apzīmējumi ļoti bagātu un politiski ietekmīgu indivīdu terminoloģiskajā identificēšanā. Tie ir indivīdi, kuri kaismīgi vēlas rūpēties par visas cilvēces likteni un kuru ambīcijās prevalē cilvēces pārvaldīšanas mānija. Viņu vidū ir aristokrāti, baņķieri, biznesmeņi, politiķi, kā arī atsevišķi intelektuāļi, kuri konceptuāli izklāsta un pamato cilvēces pārvaldīšanas projektus. XXI gadsimtā minētais slānis sāka izmantot globālisma koncepciju.

   Globālismam ir sava vēsture. Tas ir sācies pagātnē. Par to liecina šodienas globālisma ambīcijas, pašpārliecinātība un arī panākumi. Tie varēja tikt gūti vienīgi tad, ja globālisma gars, pretenzijas un konceptuālā bāze bija attīstījusies vēsturiski samērā ilgu laiku. Uz šodienas globālismu nākas palūkoties no vēsturiskās retrospekcijas viedokļa. To darīt mudina pats globālisms. Tāds lūkojums sniegs padziļinātu priekšstatu par globālismu. Taps saprotamāks, pie kā ir nonākts un kas ir turpmāk gaidāms.

   Globālisma aizsākums ir centieni pārņemt varu uz visas planētas. Globālās politiskās varas kāre uzplauka XIX gs. beigās. Abu pasaules karu galvenais mērķis bija iegūt varu uz Zemes. Rietumu politiskajā elitē bija panākts konsenss par pasaules valdības izveidošanu.Tai vajadzēja balstīties uz oligarhiskā globālisma principu. Varai ir jāpieder oligarhijai; precīzāk – transnacionālai oligarhijai. Planetārās varas jautājums bija centrā visiem starptautiskajiem pasākumiem pēc 2.Pasaules kara (ANO izveidošana, dažādu finansu iestāžu organizēšana utt.), vēloties sakārtot dzīvi uz planētas.