67. Zināšanu fragmenti (10)

 

 

§  Jūdu un anglosakšu globālisma prozelīti cilvēcei uzspiež savu ideoloģiju – globālisma ideoloģiju. Tai ir patoloģiski ekstremāls raksturs. Globālisma ideoloģija ir anormāla parādība.Tajā tiek sasniegta galēja robeža. Globālisma ideoloģijā ir kaut kas tāds, kas sasniedzis neiedomājami kritisku robežu. Runa ir par velmi uz planētas saglabāt tikai vienu miljardu iedzīvotājus. Tāds iedzīvotāju skaits esot optimālākais. Bet tas nozīmē, ka ir jāiznīcina vismaz 7 miljardi cilvēku, jo 2021.gada otrajā pusē planētas iedzīvotāju skaits ir gandrīz 8 miljardi.

§  Jūdu un anglosakšu globālisma prozelītu patoloģiski ekstremālajai ideoloģijai izcelsmes sākums noteikti ir fiksējams “baltās” rases kopējā stāvoklī – bojā ejā, pagrimumā, izvirtībā demogrāfiskās pārejas laikā (1960-2050). Tādu ideoloģiju nevar definēt un publiski piedāvāt garīgi normāli indivīdi. Tāda anormālība ir iespējama vienīgi satrūdējušās smadzenēs, un tādu anormālību var uzdrošināties piedāvāt vienīgi satrudējušam sociumam. Jābūt ir pārliecībai par auditorijas piemērotību un gatavību tikties ar anormālo ideoloģiju.

§  Filosofijas misija vienmēr ir bijusi neskaidra. Neskaidrību nosaka neskaidrība, kas vispār ir filosofija. Ne reti nākas sastapties ar prasību filosofijai formulēt tautas nākotni. Filosofijas pienākums esot definēt tautas nākotnes ideālus, mērķus u.tml. Tādā gadījumā filosofija iegūst nacionāli iekrāsotu apriti, jo attiecas tikai uz vienu tautu. Filosofija netiek izprasta kā vispārcilvēciska darbība.

§  Globālo sociālo procesu daži analītiķi dziļā nopietnībā pret liberālo demokrātiju izturas kā pret cilvēces pēdējo sociāli ekonomiskās attīstības teoriju un praksi. Respektīvi, pēc liberālās demokrātijas vairs nekas konceptuāls nesekos. Liberālā demokrātija uz Zemes tiks ieviesta visās valstīs, un tas apliecinās cilvēces ideoloģiskās evolūcijas beigas. Liberālā demokrātija kļūs uz visiem laikiem cilvēces apziņas vienīgais kungs un pavēlnieks.

§  Nav ticama liberālās demokrātijas visaptveroša cienīšana. Liberālā demokrātija noteikti daudziem nepatīk. Liberālā demokrātija ir patērēšanas dzinējspēks. Liberālajā demokrātijā patērēšana ir galvenais. Liberālās demokrātijas misija ir patērēšana. Liberālās demokrātijas kaislība ir palielināt patērēšanas daudzveidību. Tādējādi cilvēces dzīves jēga un dzīves mērķis ir patērēšana. Saprotams, tas daudziem cilvēkiem nav pieņemams.

§  Kapitālisma vēsturiskā transformācija ir fakts. XX gs. nogalē radās t.s. finansu kapitālisms. Jūdu un anglosakšu globālisma prozelīti Romas pāvesta vadībā vēlas finansu kapitālisma vietā izveidot t.s. inkluzīvo kapitālismu. Šo jēdzienu izdomāja Rotšildu dinanstijas pārstāve lēdija Lynn Forester de Rothschild. Savukārt finansu kapitālisma būtību precīzi raksturoja Romas kluba 43. ziņojuma autori: pasaulē 98% finansu operācijas ir spekulatīvas operācijas.

§  Lai kaut ko sagrautu, vispirms nepieciešams sagraut attiecīgā fenomena reputāciju un autoritāti. To var izdarīt dažādā veidā. Populārs paņēmiens ir demonizācija – ļaunas kaisles personificēšana.

§  Politikā reti var sastapt subtilus paņēmienus – maigus, smalkus, delikātus paņēmienus.

§  Vai tagad kādam interesē brīvības filosofija, liberālisma solītā brīvība, demokrātisma solītā brīvība? Vai kāds vēl uzticas brīvībai – garīgajai, politiskajai, cilvēka tiesību brīvībai?