8. Transmediācija

 

 

   Mūsdienu informācijas pasaules specifikas izskaidrojumam ir vajadzīgi jauni jēdzieni. Tas ir saistīts gan ar informācijas tehnoloģiju iedabu, gan ar informācijas lomu cilvēku dzīvē. Internets ir izraisījis grandiozas pārmaiņas informācijas pasaulē. Jaunajām grandiozajām pārmaiņām ir savas īpatnības gan satura un formas ziņā, gan funkcionālo mērķu ziņā. Jēdzieniskais aparāts, kas bija piemērots klasisko mediju (preses, TV, radio) analītikai, vairs pilnā mērā nevar apmierināt jaunāko pārmaiņu izpratnes un novērtējuma centienus. Faktiski mediju pasaule XXI gs. vairs nav salīdzināma ar aizvadītā XX gs. mediju pasauli. Viss ir radikāli izmainījies. Cilvēces mēroga visjaunākie vēsturiski unikālie notikumi 2020.gadā skaudri atklāja jaunās informācijas pasaules saistību ar dehumanizācijas procesu. Tā esamību vairs nav iespējams noklusēt un noliegt. Melnā saule jau pamatīgi aptumšo cilvēces prātus, sirdis un dvēseles.

   Nepieciešams ir tāds jēdziens kā “transmediācija”. Par transmediāciju ieteicams dēvēt pāri visam (ar salikteņa daļu “trans” - pāri) enerģiski pulsējošu informatīvo darbību, kas praktiski ir mediācija (starpniecība informācijas jomā). Nepieciešams ir organiski savienot klasiskos medijus ar interneta jauna tipa medijiem – sociālajām platformām. Kā zināms, prese, radio, TV ir piekārtojusies jaunajiem tehnoloģiskajiem apstākļiem un iespējām. Piemēram, laikraksti un žurnāli eksistē tikai digitālā formātā internetā. Uz internetu ir pārcēlusies TV korporācijas liela daļa. TV ir kļuvusi interneta portālu sastāvdaļa. Tas noteikti atstāj būtisku iespaidu uz sabiedrības apziņu, dziļi transformējot cilvēku attieksmi pret informācijas pasauli. Psiholoģiski ir nepieciešams tā visa apvienojums vienā ērti pārskatāmā terminoloģijā. Jēdziens “transmediācija” tam ir piemērots. Tas palīdz aptvert informācijas pasaules visus elementus un sekmē asociatīvo priekšstatu par informatīvo darbību kā Homo sapiens dzīves vienu no kompleksiem.

   Internets un tā socializācijas instrumenti sniedz gan lielu labumu, gan izraisa nepatīkamu stāvokli, apdraudot, piemēram, cilvēka brīvību, garīgumu, eksistenciālo suverenitāti un cilvēka identitāti vispār. No interneta labums ir liels. Tas ir vispārzināms. Internets paver milzīgas jaunas iespējas intelektuālajā un mākslinieciski radošajā darbībā, informācijas iegūšanā, izmantošanā un glabāšanā. Internets paver globālas komunikācijas iespējamību planētas un visas cilvēces mērogā. Internets radoši stimulē cilvēku garīgo aktivitāti, palīdz ģenerēt jaunu saturu un formu. Internets kalpo kā lietderīgs psiholoģiski terapeitiskais līdzeklis nepatīkami tiekoties ar atsvešinātību, vientulību, starppersonālās komunikācijas trūkumu.

   Ilgu laiku cilvēce uz internetu lika izteikti pozitīvas cerības. Cilvēce pret internetu izturējās kā pret cilvēka aizstāvi un palīgu cilvēciskās brīvības, prāta un gara neatkarības nodrošināšanā. Valdīja uzskats par neiespējamību internetu pakļaut cenzūrai, atsevišķu sociuma stratu interesēm, materiālās alkātības apmierināšanai, nepatiesības un melu izplatīšanai. Tās bija velti liktas cerības. Attieksme pret internetu ir pavērsusies pretējā virzienā. Internets tiek izmantots kā dehumanizācijas līdzeklis. Internets ir spējīgs ļoti drastiski ierobežot cilvēku brīvību. Internets ir kļuvis cilvēces vēsturē visvaldonīgākais cenzors. Internets ir kļuvis cilvēku politiskais, ideoloģiskais, ekonomiskais, garīgās kultūras valdnieks. Internetā ir panākta cilvēku hipnotizēšana. Tāpat ir panākta cilvēku darbība, uzvedība un komunikācija kā ārišķīgi triviāla publiskā demontrācija, bet nevis kā dzīvošana atbilstoši Homo sapiens eksistenciālajai struktūrai.

   Interneta destruktīvās tendences bija jau konstatējamas pirms laba laika. Speciālisti būtisku negatīvu pavērsienu saskata 2009.martā, kad  Google, Facebook, Netflik, Amazon nolēma radīt katras sociālās platformas lietotāja individuāli personālo profilu un filtrēt viņa darbības rezultātus. Katrs interneta lietotājs atstāj “digitālas pēdas”. Tās palīdz par attiecīgo cilvēku uzzināt visu un pat vairāk nekā par viņu zina māte un tēvs.

   Interneta psihogrāfiskā segmentācija sākās 2009.gadā. Tolaik tās mērķis bija peļņas gūšana. Mērķis tika lieliski sasniegts, un iepriekš nosaukto sociālo platformu īpašnieki ir kļuvuši pasaulē visbagātākie cilvēki. Jauns drausmīgs pavērsiens notika 2020.gadā. Interneta hiperbagātnieki sāka iesaistīties politiskajos procesos. Viņus sāka izmantot globālisma prozelīti – dehumanizācijas fani. Tika ieviesta agrāk nebijusi cenzūra. Sociālajos tīklos netika pieļauta vēršanās pret dehumanizāciju, “pandemizāciju”, vakcinēšanas terorismu utt.

   Internets vairs nav brīvības placdarms. Internets ir kļuvis nebrīvības sargs. Tā tas ir noticis acīmredzot tāpēc, ka interneta iespēju pilnveidošana bija nonākusi alkātīgu parvēniju pārziņā. Internetu vada himēriskas būtnes kopsolī ar tādām pašām būtnēm – globālisma prozelītiem.